«Tendences ir nemainīgas – zog pļaujmašīnas, elektriskos darbarīkus un koksni. Zog visu, ko var realizēt internetā. Varbūt, ka lielgabarīta betona konstrukcijas nav pieprasītas, bet gan jau arī tām var atrast pielietojumu,» saka Valsts policijas Kriminālizmeklēšanas pārvaldes galvenais inspektors Sandis Radziņš.
Zagšanas tendences ir nemainīgas: iecienīts ir metāls – gan krāsainais, gan melnais. Pārsvarā darbojas
vienpaši, kas demontē angārus, zāģē torņus un žogus. Apsīkušas ir sliežu zādzības aizvērtajos
posmos, kā arī zādzības no dzelzceļa infrastruktūras. Daudz izplatītāka un apjomīgāka ir zagšana
no mežiem un jo īpaši no koku krautuvēm.
«Zagļi īrē mašīnas, brīvdienās brauc mežā un ved prom. Viņiem nav speciālas točkas, dokumentus faktiski vilto, un ostā, kur pieņem kokmateriālu kravas, nav pienākums tos pārbaudīt. Koks aiziet kopējā katlā un pazūd – līdzīgi ir arī kokzāģētavās. Ja zina, ka ienākusi kreisā krava, to pārstrādā zāģmateriālos, un apjomi pazūd,» saka S. Radziņš.
No 1. maija Ministru kabineta noteikumi paredz, ka lombardu darba laiks ir no pulksten 8 rītā līdz 20
vakarā. Tā cenšas ierobežot nelegālo preču realizāciju. S. Radziņš uzskata, ka ideja ir apsveicama,
taču problēmu neatrisinās.
