Dzirkstele.lv
Tuvojoties Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas svētkiem, kā sabiedrības iesaistes kustības “Restarts lasīšanai” vienu no centrālajiem notikumiem, Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) izsludina bibliotēku un skolu pieteikšanos lielākajai un senākajai valsts finansētai lasīšanas veicināšanas programmai “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija 2024”. Elektroniskā reģistrēšanās paredzēta līdz 20. maijam. Iepriekšējo gadu dalībnieces bibliotēkas saņems uzaicinājumu sistēmā, bet jauni interesenti var pieteikties šeit.
Lieli un mazi lasītāji jauno grāmatu kolekciju varēs vērtēt visu gadu un par viņuprāt labāko grāmatu dot savu atsauksmi, lai nākošā gada marta mēnesī Lielajos lasīšanas svētkos, varētu paziņot balsojuma rezultātus un pievienoties aktīvāko lasītāju kopienai, kura pagājušajā gadā bija izaugusi līdz 30 tūkstošiem. Iepazīstinām ar jauno grāmatu kolekciju, kuras iegādei LR Kultūras ministrija šogad ir piešķīrusi par 50 tūkstošiem eiro lielāku finansējumu nekā pagājušajā gadā. Kopā ar Skaļās lasīšanas sacensību, pirmsskolas programmu “Grāmatu starts” un grāmatu iepirkumu publiskajām bibliotēkām valsts finansējums šogad ir sasniedzis rekordlielu summu – 438 000 eiro. Iesaistās arī LR Izglītības un zinātnes ministrija ar 20 000 eiro lielu finansējumu profesionālās pilnveides kursiem skolotājiem un bibliotekāriem par lasītveicināšanas stratēģijām un mūsdienu bērnu un jauniešu literatūru.
2024. gada programmas “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijas” katrā vecumgrupā ir jāvērtē sešas grāmatas, bet Vecāku žūrijas kolekcijā – četras, papildus aicinot izvēlēties jebkuras divas grāmatas no pārējās kolekcijas, lai arī pieaugušie iedziļinātos bērnu un jauniešu literatūrā.
2024. gada “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijas” kolekcijā ir iekļautas 28 grāmatas, 9 no tām oriģinālliteratūras darbi un 19 tulkojumi, kas tulkoti no vācu (2), ukraiņu (1), japāņu (1), itāļu (1) norvēģu (2), franču (1), igauņu (4), somu (1), angļu (3), poļu (1) un čehu (2) valodas.
Grāmatas ir ļoti dažādas, un katrs lasītājs atradīs sev piemērotākās.. Varēs izbaudīt dzejas bagāto un skanīgo valodu, lasīt stāstus, iegrimt fantāzijas pasaulē, piedzīvot tikšanos ar īpašajiem bērniem, pārdomāt aktuālas tēmas un priecāties par lieliskajām ilustrācijām, kas dažās grāmatās atveras kā gleznas.
Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijas grāmatu kolekcijas iegādi un norišu īstenošanu atbalsta LR Kultūras ministrija, top arī metodika un darba lapas par katru grāmatu. Satura pilnveidošanu un organizatorisko darbu veic LNB kopā ar reģionālajām bibliotēkām, lasītāju iesaisti un vērtēšanu vada lokālās bibliotēkas un skolas. Programmu vispirms uzsāk publiskās bibliotēkas kā vasaras lasīšanas aktivitāti, pakāpeniski vasaras nogalē programmā iesaistīsies arī skolas.
Iepriekšējais grāmatu vērtēšanas gads noslēdzās ar labiem rezultātiem. Šajā programmā iesaistījās 852 bibliotēkas, kuras rosināja lasīt jaunāko literatūru un sniegt par to vērtējumu. Savas domas pauda 20 500 lasītāji no Latvijas skolām un bibliotēkām, kā arī no 73 latviešu diasporas centriem 28 valstīs, jo valsts finansējuma ietvaros, īstenojot Diasporas likumu, grāmatas ceļo uz visiem kontinentiem, tādējādi veidojot lielāko latviešu lasītāju kopienu un ciešu kultūras saikni ar Latviju.
LNB programmas “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija 2024”
2024. GADA GRĀMATU APSKATS
Kolekcijas 5+ grupā ir iekļauts dzejnieces Ineses Zanderes dzejoļu krājums “Izdomā sev auto” (Rīga : Liels un mazs), kas veltīts automašīnu tematikai un bagātināts ar krāsainām un spilgtām Alekseja Naumova ilustrācijām. Komiksa “Sirdslietas” (Rīga : Liels un mazs), ko sarakstījusi Agnese Vanaga un ilustrējusi Anna Vaivare, galvenās varones ir divas sirdis ar atšķirīgiem raksturiem, kas meklē draudzību un cenšas saprasties. Tās spēlējas un ķīvējas, spriedelē, kaitina viena otru, bet rūpējas viena par otru, cenšoties izaugt par labām sirdīm. No ukraiņu valodas tulkotā Katerinas Mihaļicas grāmata “Kas aug parkā” (Rīga : Baltais Valis) stāsta par izaugsmi un sevis atrašanu, par līdzībām un atšķirībām, kā arī par to, cik svarīgi, lai blakus būtu kāds, kurš ir mazliet līdzīgs tev. Reizē tas ir ekoizglītojošs stāsts par kokiem mums apkārt, jo ne vienmēr zinām, kas tie ir. Igauņu rakstnieks un dabas pētnieks Juhani Pitseps mīl dzīvniekus un putnus, vecus cilvēkus un mazus bērnus, un viņa grāmata “Vecmāmiņa, kas pārvērtās par kucēnu” (Rīga : Jāņa Rozes apgāds) ir labestības pilna un māca līdzāspastāvēšanas mākslu. No franču valodas tulkotā beļģu rakstnieces Kitijas Krauzeres grāmata “Es gribu sunīti, vienalga kādu” (Rīga : Liels un mazs) risina ļoti nopietnu sociālu tēmu – atšķirīgā izstumšanu no sabiedrības, bet no somu valodas tulkotā Katri Kirkopelto grāmata “Mollis” (Rīga : Izdevniecība Helios) palīdzēs bērniem atpazīt un izprast savas emocijas. Mollis ir maza radībiņa, kas ilgojas pēc drauga.
Kolekcijas 9+ grupā ar Anitas Paegles ilustrācijām rotātā Māras Cielēnas grāmata “Sfinksas Albertas smaids” (Rīga : Lietusdārzs) vēsta par Alberta ielas iedzīvotāju piedzīvojumiem – akmens figūrām, dzīvniekiem un fantāzijas būtnēm, kas dodas sfinksas smaida meklējumos. Dzejas izdevumus šajā vecuma grupā pārstāv igauņu dzejnieka Indreka Kofa grāmata “Kur palika bērni?” (Rīga : Liels un mazs), kas aizstāv bērnu tiesības un aicina pieaugušos padarīt krāsaināku dzīvi sev un bērniem, kā arī nepazaudēt bērnišķīgu prieku. Pēc pazudušās grāmatas bērni uzsāk tās izmeklēšanu igauņu autora Ilmara Tomuska grāmatā “Izmeklētāji no 3.A” (Rīga : Pētergailis). Igauņu rakstnieces Kadri Hinrikusas stāsta “Zilonis” (Rīga : Jāņa Rozes apgāds) galvenajai varonei Kertai ir sarežģītas attiecības ar klasesbiedriem un vecākiem, kas mainās, iepazīstoties ar horvātu meiteni Luciju, kas palīdz saprast, ka viņa ir īstas draudzības vērta. Poļu rakstnieks Tomašs Malkovskis savā grāmatā “Kamils, kurš skatās ar rokām” (Rīga : Pētergailis) stāsta par piecgadīgo puisēnu, kurš ir neredzīgs, bet ar visu tiek galā gluži labi un, kā jau katram puikam, mēdz būt trakas idejas un neparasti piedzīvojumi. Iedvesmojoties no Agatas Kristi romāna “Slepkavība Austrumu ekspresī”, norvēģu autors Ērlenns Lū kopā ar ilustratoru Kimu Jorteiju radījuši asprātīgu detektīvstāstu par Norvēģijā iecienīto brūno sieru komiksā “Kurš sasēdēja brūno sieru?” (Rīga : Liels un mazs).
Kolekcijas 11+ grupā vācu rakstnieces Jutas Nimfiusas grāmatas “Kaušļa sirds” (Rīga : Jāņa Rozes apgāds) galvenais varonis Kajs slikti mācās, dara pāri mazākajiem bērniem un viņam draud izslēgšana no skolas. Tad klasē ierodas jauna meitene, un skolotāja Kajam uztic aizbildņa lomu, bet Grēta ir īpašais bērns. Čehu rakstnieces Olgas Černas grāmatā “Klāruks un 11 vecmāmiņas” (Rīga : Liels un mazs) vēstules un zīmējumi, kas ceļo starp mazmeitu un vectēvu Tomāšu, kurš guļ slimnīcā, veido īstu vēstuļromānu. Bez vectēva Klāruka dzīve ir grūta, bet neticami interesanta, jo par viņu rūpējas 11 vecmāmiņas. Angļu rakstnieces Kiranas Milvudas Hārgreivas romāns “Džūlija un haizivs” (Rīga : Jāņa Rozes apgāds) skar sabiedrībā aktuālu tēmu – kādu ietekmi cilvēki atstāj uz dabu un apkārtējo vidi. Rakstniece ļauj ielūkoties arī grāmatas varoņu iekšējā pasaulē, savstarpējās attiecībās, arī akcentē mentālās veselības nozīmību. Norvēģu rakstnieces Majas Lundes stāsts “Saules sargātāja” (Rīga : Zvaigzne ABC) ar košajām Līsas Aisatū ilustrācijām aizved Lilijas pasaulē, kur nav saules, bet ir tumšs un ilglaicīgs lietus. Kādu dienu, kad vectēvs aizmirsis pusdienu maizi, meitene steidzas viņam pakaļ uz siltumnīcu un atklāj slepeno taciņu. Žanete Lazdovska grāmatā “Meitene zilā kleitiņā (Rīga : Zvaigzne ABC) stāsta par trīspadsmitgadīgu meiteni Beatrisi, kura pretējās mājas logā ierauga meiteni zilā kleitiņā. Viņas iepazīstas un kļūst par nešķiramām draudzenēm, tomēr šī draudzība ir savāda – tā saistās ar kādu baisu notikumu. Dzejnieka Kārļa Vērdiņa dzejoļu krājumu “Jandāliņš” (Rīga : Liels un mazs) lieliski papildina Lotes Vilmas Vītiņas ilustrācijas. Krājuma galvenie varoņi – tēti, mammas un viņu mazuļi.
Kolekcijā 15+ grupā žurnāla formātā izdotajā grāmatā “Šis ir mans seriāls” (Rīga : Aminori) deviņdesmito gadu noskaņās rakstniece Luīze Pastore atklāj jaunas meitenes Betas pieaugšanas stāstu, bet Dinas Zoldneres grāmata “Laika čūskas pavēlniece. Pavediens” (Rīga : Zvaigzne ABC) mūs ieved fantāzijas pasaulē, kurā var pārvietoties un nonākt pavisam citā laikā un vietā. Vēl viena fantāzijas žanra grāmata ir japāņu rakstnieka Sosukes Nacukavas grāmata “Stāsts par kaķi, kurš izglāba grāmatas” (Rīga : Zvaigzne ABC), kas stāsta par zēnu Rintaro, kuram mantojumā vectēvs atstāj nelielu lietoto grāmatu veikaliņu. Zēns ir patiesi bēdīgs, jo tā vien šķiet, ka grāmatnīcu nāksies slēgt, bet uzrodas runājošs kaķis Tīģeris, kurš aicina paveikt kaut ko ļoti svarīgu. Itāļu rakstnieka Džākomo Macariola grāmatas “Mans brālis ķer dinozaurus” (Rīga : Latvijas Mediji) pamatā ir patiess stāsts par Džākomo, kurš gaida, kad ģimenē ienāks jaunāks brālītis. Sākumā viņš priecājas, jo “īpašs” viņam nozīmē “supervaronis”, bet pamazām atklājas, ka viņam nav nekādu superspēju. Vācu rakstniece Elizabete Šteinkellnere grāmatā “Papīra klavieres” (Rīga : Liels un mazs) atklāj 16 gadus vecās Maijas jūtas, ko viņa izsaka vārdos un zīmējumos, rakstot dienasgrāmatu, kas reizē ir arī skiču burtnīca. Franču rakstnieces Annas Sofijas Žuano romāns “Deja. Mīla. Parīze” (Rīga : Latvijas Mediji) iepazīstina ar jaunās balerīnas Mijas piedzīvojumiem Parīzē, pamazām atklājot baleta, mīlestības un mākslas noslēpumus.
Vecāku žūrijas kolekcijā ir divi oriģinālliteratūras darbi. Rakstnieces Lauras Vinogradovas grāmata “Vārnas” (Rīga : Zvaigzne ABC) ir emocionāli piesātināts, patiess garstāsts, kura centrā ir bērnunama audzēknes Sannas un viņas meitas Lias likteņi. Zanes Zustas romāns “Nepieradināts putns” (Rīga : Zvaigzne ABC) vēsta par uzticēšanos dzīvei un pieredzētajām kļūdām, no kurām neviens nav pasargāts, bet tās taču var labot. Katrs kritiens dāvā iespēju izplest spārnus un lidot. Angļu rakstnieces Rūtas Hoganas grāmata “Kvīnijas Melones “Paradīzes viesnīca” (Rīga : Zvaigzne ABC) stāsta par meiteni Tildu, kuras bērnības idille tiek sagrauta, kad viņa tiek aizsūtīta uz internātskolu. Pēc mātes nāves viņa atgriežas Braitonā, lai atšķetinātu bērnības noslēpumu tīmekli. Čehu rakstnieces Viktorijes Hanišovas romāns “Sēņotāja” (Rīga : Pētergailis) atklāj galvenās varones bērnības traumu sekas.
