Rīt Latvijā tiks atzīmēta Mātes diena. Šos svētkus Latvijā sāka svinēt 1922.gadā, bet ar 1934. gadu tika noteikts, ka šī diena svinama katra maija otrajā svētdienā līdzīgi kā citās Eiropas valstīs.
1938.gadā pēc prezidenta Kārļa Ulmaņa ierosinājuma Mātes dienu sāka dēvēt par Ģimenes dienu, uzsverot mātes lielo lomu ģimenes pavarda veidošanā un uzturēšanā. Padomju Latvijas laikā šī tradīcija tika aizmirsta, bet šie svētki atkal oficiāli atjaunoti 1992.gadā. Kad biju maza, Mātes dienu nesvinējām, tad aktuāls bija 8.marts, kad bērnudārzā notika svētku pasākums un mammas tika sveiktas ar dzejoļu rindām un pirmajiem pūpoliem. Nav nozīmes, cik mums ir gadu, jo apskaut, iedot mīļu buču uz vaiga, pateikt labus vārdus ir jāprot katru dienu, svētku diena ir atgādinājums un iespēja to izdarīt vēlreiz un varbūt arī īpašāk vēlreiz pateikties par gādību un rūpēm. Kas ir mātes mīlestība, un vai to ir iespējams kaut kā formulēt? Laikam jau ne. Mīlestības saites, kas vieno māti un bērnu, ir tik īpašas. Nerunājot par izņēmumiem, mātes mīlestība ir nezūdoša, nesamākslota un vispatiesākā. Tā ir un paliek viena no lielākajām vērtībām pasaulē. Tā iztur visu. Mātes mīlestība pret savu bērnu noteikti ir visspēcīgākās jūtas pasaulē, un tas nav nekas pārsteidzošs, jo tā ir iekārtojusi pati daba. Manā sirdī mājo liela mīlestība pret savu mammu, un es zinu, ka vienmēr, lai man būtu priecīgs brīdis vai smags pārdzīvojums, man vienmēr ir kam piezvanīt un pie kā aizbraukt, jo es zinu, ka mamma mani mīl…
