Gulbenes rajonā šogad kopumā izanalizēti 39 paraugi – seši siena, viens skābēto placināto graudu un 32 skābbarības.
Gulbenes rajonā šogad kopumā izanalizēti 39 paraugi – seši siena, viens skābēto placināto graudu un 32 skābbarības.
Tas ir lielākais šo paraugu skaits rajonā. Labākais skābbarības gatavotājs rajonā ir
SIA “Brīvzemnieki”.
Iemesls tam varētu būt tas, ka 38 paraugi tika subsidēti, bet, apzinot saimniecības, daudzi atteicās piedalīties konkursā. Skābbarības konkursu, kas iegūst aizvien lielāku popularitāti, organizē Latvijas Lauksaimniecības izglītības un atbalsta centrs sadarbībā ar
SIA “Kemira Agro Latvia”.
Pirms četriem gadiem konkursā piedalījās pussimts paraugu, bet šogad jau 587. Pirmo gadu vērtēja ne tikai stiebrzāļu maisījumu, bet arī kukurūzas skābbarību, kur iesniedza 14 paraugus. Šogad skābbarības sastāvs bija dažāds – bija zirņauzu, rudzu un graudaugu maisījums. Piedāvāja pat lopbarības pupu un lucernas maisījumu.
Skābbarības paraugus tāpat kā pērn vērtēja skābbarības speciālists no Somijas Harijs Mitinens. Secināts, ka pieļautas vienas un tās pašas kļūdas. Barības devās trūkst fosfora.
Tāpēc, lai uzlabotu skābbarības kvalitāti, jāizveido augstvērtīgs ganību un zālāja zelmenis, kas laikus pietiekamās devās jāmēslo. Stiebrzāļu zelmeņiem nepieciešams vismaz 150 kilogramu slāpekļa, 40 līdz 50 kilogramu fosfora un 20 kilogramu kālija uz hektāra mālainās, bet 60 līdz 100 kilogramu uz hektāra smilts augsnēs.
Lai noteiktu precīzas mēslojuma normas, ieteicams pētīt augsnes agroķīmisko sastāvu. Slāpeklis augos veicina proteīna veidošanos un zāles augšanu. Fosfora trūkums palielina govju apsēklošanas reižu skaitu. Kālijs vajadzīgs dzīvniekiem vielmaiņas procesos. Ja trūkst kalcija, ir apgrūtināta iepriekšminēto barības elementu uzņemšanu.
Galvenais – pareizā laikā sākt pļauju, neļaujot zālei pāraugt, jo tad krasi samazinās proteīna un palielinās kokšķiedras saturs, kā arī neveidojas biezs un ražīgs atāls.
