Arvien vairāk jauniem cilvēkiem tiek konstatēts ādas vēzis, īpaši sievietēm. Siltajā laikā tam par iemeslu ir pārmērīga sauļošanās tiešajos saules staros, kad atmosfērā ir augsts ultravioletā starojuma (UVS) līmenis. Ziemas mēnešos tas ir solārijs. Mūsdienu pārmērīgi dabiskās un mākslīgās saulītes tīkotāji kļūst par potenciālajiem ādas vēža slimniekiem tuvākajā nākotnē – uzskata biedrības «Dermatologi pret ādas vēzi» valdes priekšsēdētājs Raimonds Karls.
Ļaunais starojums
9. maijā sadarbībā ar Veselības ministriju Latvijā jau ceturto gadu tiek organizēta Eiromelanomas diena. Tajā runās par ādas vēža bīstamību un rosinās cilvēkus pārbaudīt savas dzimumzīmes. «Ādas vēzis ir vienīgā vēža forma, kuru iespējams diagnosticēt ar vienkāršas ādas virsmas apskates palīdzību un to līdz 99 procentiem gadījumu likvidēt, ja slimība nav paspējusi jau progresēt. Taču, ja ādas vēzis, īpaši melanoma, tiek diagnosticēta vēlu, pastāv ļoti neliela – tikai 15 procentiem – iespēja sekmīgai ārstēšanai. Tieši tādēļ ļoti svarīgi vismaz reizi gadā apmeklēt dermatologu, lai veiktu ādas veselības un dzimumzīmju pārbaudi,» skaidro R.Karls.
Saslimstība ar dažādām ādas vēža formām pieaug ātrāk nekā ar jebkuru citu, turklāt ar katru gadu palielinās arī mirstība. Pērn Latvijā no šī ultravioleto staru izraisītā audzēja miruši 118 cilvēki. Savukārt melanoma dažādās tās stadijās 2010. gadā konstatēta vēl 220 pacientiem.
Eiromelanomas dienā liels akcents tiks likts uz ultravioletā starojuma kaitējumu mūsu ādai. Iedeguma kultivēšana, parādot to kā vienu no skaistuma aspektiem, rada nopietnas bažas mediķu aprindās, jo ādas vēzis tiek konstatēts arvien jaunākiem cilvēkiem, jo īpaši sievietēm. Laiks, ko cilvēks pavada ultravioletajos staros, atstāj neatgriezeniskas izmaiņas ādā. Tās krājas, gadiem ejot, un progresē no minimālām līdz smagām.
60 sauļošanās seansi gadā
Cilvēkiem ar gaišu ādu, blondiem vai rudiem matiem, zilām, zaļām vai pelēkām acīm un cilvēkiem ar vasaras raibumiem ir paaugstināts risks saslimt ar ādas vēzi, tajā skaitā melanomas. Dabīgi šiem cilvēkiem ādā ir maz pigmenta melanīna, un āda nav pasargāta no kaitīga saules starojuma. Risks pieaug arī tiem, kuri savas profesijas vai hobija dēļ daudz laika pavada saulē – jūrniekiem, makšķerniekiem, dārzniekiem, agronomiem, sētniekiem, celtniekiem, autoceļu būvētājiem, golfa spēlētājiem, sērfotājiem. Protams, ja cilvēks ir iedeguma «fans», arī viņam ir lielāks risks dzīves laikā iegūt audzēju. Gados jaunas sievietes neapzinās sekas, kādas uz ādu atstāj katra saulē vai solārijā pavadītā reize. Jaunības pilnbriedā acīmredzamie signāli par ādas bojājumiem – apsārtums, sausa āda – šķiet nebūtiski. Taču ikviena sauļošanās reize neatkarīgi no tā – saulē vai solārijā – summējas, turklāt ādas sausums un apsārtums liecina par nopietniem ādas bojājumiem.
«Ne viena vien sieviete ādu ultravioletajiem stariem pakļauj visu gadu. Taču ir bīstami pārsniegt noteikto sauļošanās normu – 60 sauļošanās seansus gadā. Turklāt ilgāk sauļoties ieteicams tikai aptuveni vienu reizi nedēļā. Būtiski, ka šeit ir runa ir gan par atpūtu pludmalē, darbošanos dārzā, kā arī garāku pastaigu saulainā laikā. Jaunas sievietes, kuras regulāri sauļojas, ap 25 gadiem jau meklē kosmetologa pakalpojumus, jo rodas pirmās nopietnās problēmas ar ādas novecošanu un krunciņu parādīšanos. 30 gadu vecumā ādas novecošanās dēļ jau jāvēršas pie plastiskā ķirurga, savukārt, sasniedzot 35 – 40 gadu vecumu, jādodas pie onkologa, lai ārstētu ādas vēzi,» atklāj dermatoloģe Kristīne Cīrule.
Vienmēr jācenšas izvairīties no ādas apdegšanas.
Cilvēkiem ar gaišu ādu pirmo reizi saulē jābūt ne ilgāk par 10 – 20 minūtēm.
Spēcīgākā starojuma iedarbība ir laikā no pulksten 11 līdz 15.
Nelietojiert alkoholiskos dzērienus – tie samazina ādas signālus par nodarīto kaitējumu.
Izvairieties no iemigšanas saules staros!
Kombinējiet saules peldes ar aktīvu kustēšanos – sportojot, ejot, skrienot, braucot ar riteni!
Nesauļojieties pārāk ilgi, aizbildinoties ar saules aizsargkrēma lietošanu. Saules aizsargkrēms jālieto regulāri, ik pēc divām stundām!
Vienmēr lietojiet saulesbrilles un galvassegu!
Sargājiet bērnus no saules, īpaši līdz trīs gadu vecumam! Ik pēc divām stundām lietojiet saules aizsargkrēmu ar ļoti augstu aizsardzības indeksu! Bērniem jāvalkā krekliņš, cepurīte un saulesbrilles.
Pirms sauļošanās nelietojiet smaržas un dezodorantus, kas var izsaukt alerģiju vai apdegumu!
Vienmēr lietojiet saules aizsargkrēmu un izvēlieties ar SPF indeksu, kas ir lielāks par 20 un atbilst jūsu ādas fototipam!
Atrodoties pie ūdens, ultravioleto staru intensitāte ir augstāka. Tāpēc pēc peldēšanās vienmēr jānoslaukās. Nedrīkst ļaut ādai nožūt saulē, jo ūdens pilieni paaugstina saules starojuma iedarbību. Pēc peldēm atjaunojiet saules aizsarglīdzekļa slāni.
Dienā izdzeriet vismaz divus litrus ūdens – tas pasargās no organisma pārkaršanas.
Aizsargājiet ādu no saules pat mākoņainā laikā, jo 90 procenti UV starojuma nonāk uz zemes arī šādos laika apstākļos!
Ādas apsārtums, sūrstoša sajūta vai sīki pūslīši liecina par saules apdegumu. Parādoties šīm pazīmēm, obligāti jāizvairās no tālākas atrašanās saulē. Minētās pazīmes pastiprināsies vēl aptuveni 24 stundas.
