Rankas pagasta zemnieku saimniecībā “Sējatas”, kur saimnieko Aija un Andris Pētersoni, savu biznesu pagājušajā gadā uzsākusi arī viņu vecākā meita Agnese, kura studē Rīgas Tehniskās universitātes Ekonomikas un biznesa fakultātē.
Vecāku saimniecībā viņa nolēmusi audzēt vīngliemežus. Tas varētu būt kā papildu ienākumu avots zemniekiem, kas jau daudzus gadus nodarbojas ar piena lopkopību un domā arī par gaļas lopu audzēšanu.
“Mums, vecākiem, meitas iecere bija jāatbalsta, lai gan daudz nopietnāka ir piena un gaļas lopu audzēšana. Viņa pagājušajā pavasarī bija iedegusies, ka jāaudzē vīngliemeži. Iedevām meitai pirmo starta kapitālu – 500 latus, kā arī vēlāk vēl šo un to sponsorējām,” stāsta Andris. Kopā ar meitu viņš apmeklējis vīngliemežu audzētavu Bauskas pusē, kur interesentiem rīkota prezentācija. Bijusi iespēja gliemežus arī nogaršot. Jāpiebilst, ka pārtikā lietojama tikai gliemeža lielā kāja. “Atklāti sakot, ne šis, ne tas. Tāda, kā dzēšamgumija,” vērtē saimnieks.
Izmanto elektrisko ganu
Vīngliemeži iegādāti ne tikai to audzētavā, bet lasīti arī vairākos parkos, kur tie dzīvo savvaļā. Sākumā meita par 70 latiem iegādājusies 100 kilogramus vīngliemežu, kas tikuši izlaisti audzēšanai speciāli ar celtniecības plēvi iežogotā laukumā. Lai karstajā laikā gliemeži neciestu, ir ierīkotas vairākas rotējošas laistīšanas iekārtas. “Kāds elektronisko ierīču meistars speciāli gliemežiem uzkonstruēja pat elektrisko ganu, kas tagad ietver visu iežogoto platību, jo gliemeži līda augšup pa plēvi un, pārvēlušies pāri žogam, muka projām no iežogotās teritorijas, bet arī šajā ziņā šīs radības izrādījās gudras. Viens gliemezis uzlien uz vadiem un sāk putot, bet otrs aši pārlien pirmajam pāri un prom ir. Tas tikai tāds cilvēku izdomājums, ka gliemezis ir lēns. Vajag redzēt, cik ātri kustas, kad jābēg. Pamatīgi noskraidījos, kamēr sameklēju vara lenti, jo gliemežiem it kā netīkot varš. Diemžēl lente neko nelīdzēja,” stāsta Andris. Pēc pirmās ziemas redzams, ka ne visi gliemeži ir pārziemojuši. Saimnieks stāsta, ka cietuši esot tie, kas rudenī nav paspējuši paslēpties zem nožogojumā saliktajām salmu kaudzēm un dēļiem. Nožogojumā ir izveidoti arī tā saucamie barības galdi, kas līdzinās nelielam jumtam. Tur saimnieki uzber miltus, izliek gurķus, kas gliemežiem ir delikatese, un salātu lapas. Iegādāts arī lopbarības kaļķis, lai gliemežiem veidotos stipras mājas. Katru rītu dodoties apskatīt gliemežu audzētavu, tēvs tikai nogroza galvu par meitas ieceri. “It kā esot jāpaiet trīs gadiem, lai varētu ievākt pirmo gliemežu ražu. Tas nozīmē, ka trīs gadus man gandrīz katru rītu jāiet pie viņiem. Ja kādreiz Latvijā izveidotu vīngliemežu pārstrādes uzņēmumu, tad varbūt šim biznesam būtu nākotne, bet šobrīd man to audzēšana šķiet kā joks,” joko Andris.
Saimnieki smejas, ka gliemežu dēļ mājās esot izcēlies skandāls starp diviem biznesmeņiem. Andra govis, sulīgāku zāles kumšķi tīkodamas un nerespektēdamas elektrisko ganu, esot iespērušas kāju Agneses vīngliemežu audzētavā.
Alga divreiz mēnesī
“Saimniekot kā zemnieks sāku jau 1987.gadā, kad vēl nebija ieviests tāds jēdziens kā “zemnieku saimniecība” un tikko sāka veidoties pirmie kooperatīvi. Tas bija laiks, kad kolhozs atļāvās iznomāt zemi, protams, ne jau to labāko,” stāsta Andris. “Sējatās” lauksaimniecībā izmantojamā zeme kopā ar iznomātajām platībām ir 57 hektāri. Tikpat arī meža platību. Galvenā ražošanas nozare ir piena un gaļas lopkopība. Saimniecībā šobrīd ir 25 slaucamas govis un jaunlopi. Dzīvnieku saimniecībā ir tikai tik daudz, cik iespējams izmitināt divās kūtīs – vairāk nekā 60 liellopu. Saimniece Aija saskaitījusi, ka caur “Sējatu” kūti saimniekošanas gados izgājuši 165 teļi. “Uz vecumdienām gribam mazliet atvieglot savu ikdienu un vairāk pievērsties gaļas lopu audzēšanai,” stāsta Aija. Ar darbu saimnieki galvenokārt tiek galā pašu spēkiem. Pienu pārstrādei ved uz tuvējo Rankas pienotavu. Piena litra pamatcena – 18 santīmu – bez pievienotās vērtības nodokļa neesot slikta samaksa. Šobrīd pārdienās pārstrādei nododot aptuveni 500 litrus piena. Savu tiesu piena patērējot arī septiņi mazie teļi, kas dienā katrs izdzer vismaz sešus litrus piena. “Labu govi izaudzēt nevar, ja teļu ar pienu dzirda tikai līdz divu mēnešu vecumam, tad kā ar nazi nost,” uzskata Andris. Piena lopkopībai, kas sākusies ar trim govīm, saimnieki palikuši uzticīgi visus šos gadus, jo tad varot būt droši, ka alga tiks saņemta divreiz mēnesī. Lai sagatavotu lopiem nepieciešamo barības daudzumu ziemai, saimnieki pērk šo pakalpojumu. “Pakalpojumi salīdzinoši ir samērā dārgi, piemēram, skābsiena rulona satīšana izmaksā desmit latus. Mums vajag 250 tādu rulonu. Vajadzīgs arī siens. Labi, ka pats nopļauju zāli, vismaz par to nav jāmaksā,” rēķina saimnieks.
Sapnis – vēja ģenerators
Saimniecībā audzē arī graudus, ko pārstrādā un izēdina lopiem.” “Sējatas” ir bioloģiskā saimniecība, tāpēc man nav atļauts iepirkt komerciāli ražotu lopbarību. Jūtos ierobežots un esmu sašutis. Kāda jēga man spīdzināt lopus ar plikajām zirņauzām, ja nevaru viņiem izēdināt saulespuķu un rapša spraukumus, kas pienīgajām govīm ir nepieciešami kā enerģijas barība. Pienu gan pienotavā visu salej kopējā katlā. Neviens neskatās, kur bioloģiski ražots piens, kur komerciāli,” pukojas Andris. Bioloģiskās saimniekošanas metodes kopš 2002.gada saimnieki izraudzījušies apzināti. Esot iekārdinājuši arī samērā lielie maksājumi par agrovides uzturēšanu un atbildība par upes Gaujas nepiesārņošanu ar lauksaimniecībā izmantojamām ķimikālijām. Andris parakstījis nodomu protokolu ar tuvējo kaimiņu, ka neiebilst, ka kaimiņš uz viņa zemes uzstāda vēja ģeneratoru. “Ja kaimiņam izdosies to paveikt, varbūt es arī varētu sekot viņa piemēram. Jaunu kūti noteikti necelšu. Iztikšu ar pašreizējām novietnēm, kam esmu uzlicis jaunus jumtus. Vienu projektu gan esmu uzrakstījis. Tagad gaidu apstiprinājumu, lai tiktu pie Eiropas fondu naudas un varētu iegādāties pārvietojamo strāvas ģeneratoru un sniega lāpstu. Ja slaucamo govju kūtī kādreiz nav elektrības, tad ir vakars. Sniega lāpsta noderēs ne tikai sniegam, bet arī mēslu kaudzes pielīdzināšanai un tamlīdzīgi,” saka Andris un lepojas, ka saimniekošanu esot izvērsis pa trim vecsaimniecībām.
