Inita Sarmule no Stradu pagasta: Pagājušajā nedēļā viens no nozīmīgākajiem notikumiem bija piedalīšanās Muzeju nakts pasākumā. Iepriekšējos gados uz Muzeju nakti devos kā apmeklētāja, bet šogad es piedalījos, jo dziedāju folkloras kopā “Līgo”, kā arī palīdzēju pie zupas vārīšanas.
Man patika šis pasākums. Mēs, dziedātājas, gan diezgan ātri pazudām, šķiet, ap pulksten pusē desmitiem. Izvārījām divus katlus zupas un devāmies prom. Atstājām veļas mazgātājus vienus pašus, jo gāju apskatīt izstādes muzejā. Tās man patiesi ļoti patika. Darbi skaisti! Ceru, ka cilvēki apskatīja šīs izstādes un arī novērtēja. Muzejs bija ļoti gatavojies šim pasākumam. Klētī bija ļoti interesanti – gan jaunieši, kas pūta un sita interesantos un neredzētos mūzikas instrumentus, gan meitenes, kas auda un kuras šo prasmi ierādīja arī citiem. Mani bērni arī pamēģināja aust. Pārsvarā gan novēroju, ka vairāk pie stellēm sēdās bērni un centās aust. Arī pie veļas mazgāšanas vairāk piedalījās tieši bērni. Laikam viņi nebaidās no darbiņiem, vecāki varbūt negrib ķēpāties, smērēties, varbūt arī ir neērti no apkārtējiem. Es apmēram pusē divpadsmitos devos mājās, bet cilvēki vēl staigāja. Lai arī pārāk nelija, tomēr laiks nebija īpaši labvēlīgs pastaigām, kaut gan cilvēkus šie laika apstākļi nenobiedēja. Tas priecē. Labi, ka cilvēki izkustas un apmeklē muzeju vai klēti, jo ikdienā, kamēr nesaskaramies ar to, neapzināmies, kas tas ir un kas tur notiek. Klētī ir apskatāmas senlietas, un bērniem jau uzreiz rodas jautājumi, kas tās ir un kam domātas. Gandarī, ja šādā pasākumā varu iedot savu artavu – parosīties, mēles patrīt, padziedāt.
