Pagājušajā nedēļā Briselē Eiropas Savienības Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē tika izskatīts Polijas pieprasījums par ES cukura kvotas palielināšanu.
Izrādās, ka ES dalībvalstīs cukura ražošana nespēj nodrošināt patēriņu un ES spiesta trūkstošo cukuru importēt! Kad ES dalībvalstu ministri pieņēma lēmumu veikt reformu un samazināja cukura ražošanas kvotu, tad Latvijā tika likvidētas cukurfabrikas. Nu izrādās, ka tagad ES cukura nepietiek! Tad kāpēc bija jālikvidē cukura ražošana, piemēram, Latvijā? Tiešām ir smieklīgi tagad pirkt no citiem to, ko varam saražot paši. Diemžēl vieglāk jau ir kaut ko nolikvidēt, nekā pēc tam atkal sākt ražošanu no jauna.
Tomēr ES pārstāvjiem Briselē būtu lietderīgi vairāk ieklausīties arī vietējos iedzīvotājos, pirms kaut kur tālu Briselē lemt par kaut kā likvidēšanu vai samazināšanu, piemēram, Latvijā. Uz vietas viss vienmēr ir labāk redzams.
Latvija, protams, nepiekrīt šādam Polijas pieprasījumam, jo arī Latvijā zemnieki vēlas audzēt cukurbietes un atsākt cukura ražošanu, Un tikai loģiski būtu tagad atcelt šīs agrāk izgudrotās cukura ražošanas kvotas un ļaut tām valstīm, kam kvotu nebija, atjaunot cukura ražošanu. Tas būtu ieguvums gan valstu ekonomikai, gan radītu jaunas darba vietas un līdz ar to samazinātu arī bezdarba līmeni. Pagaidām gan Briselē lēmums nav pieņemts un priekšlikums palielināt ES kvotas vien uzklausīts.
Latviešiem ir sakāmvārds: septiņas reizes nomēri, vienu reizi nogriez. Atliek tikai cerēt, ka to kādreiz sapratīs arī Briselē.
