Maijs gulbeniešiem 20. gadsimta divdesmitajos trīsdesmitajos gados bija bagāts ar svinamajām dienām. Šogad vienam no tradicionāli svinētajiem notikumiem – Gulbenes atbrīvošanai no lielinieku varas – 31.maijā apritēs 92.gadadiena.
Turklāt tieši 1919.gada maija pēdējās dienās Gulbenes teritorija beidzot nokļuva 1918.gada 18.novembrī proklamētās Latvijas Republikas sastāvā. Jāatgādina, ka jaundibinātās Latvijas Republikas iedzīvotājiem līdz pat 1920.gada sākumam ar ieročiem rokās nācās cīnīties par savas valsts teritorijas atbrīvošanu (Latvijas neatkarības karš 1918. – 1920.). Beidzoties valsts neatkarības cīņām, maija beigas uz ilgu laiku gulbeniešiem kļuva par īpaši atzīmējamām svētku un atceres dienām vienlaikus.
Pilsētā tika rīkotas plašākas svinības
Pirmajos Latvijas Republikas neatkarības gados valsts svētkos par tradīciju veidojās un kļuva gājieni un pulcēšanās kritušo brīvības cīnītāju apbedījumu un piemiņas vietās. Arī Gulbenē notika brīvības cīnītāju atceres pasākumi.
Sākotnēji Gulbenē nebija piemiņas vietas kritušajiem Latvijas brīvības cīnītājiem, tādēļ tika uzsākta ziedojumu vākšanas kampaņa. Tā izrādījās veiksmīga, un jau 1929.gada maijā šāda piemiņas vieta tika izveidota arī Gulbenē, kad ļoti daudzu gulbeniešu un viesu klātbūtnē atklāja pieminekli „Par Latvijas brīvību kritušajiem draudzes varoņiem”. Atklāšanas pasākumā piedalījās arī Ministru prezidents Hugo Celmiņš un citas valsts amatpersonas.
Spilgti Gulbenes atbrīvošanas svētki tika atzīmēti 20.gadsimta trīsdesmitajos gados, kad, godinot Gulbenes atbrīvošanu no lieliniekiem, pilsētā tika rīkotas plašākas svinības.
Parasti svinības notika divas dienas, kā piemēru var minēt 1934.gada maiju. Gulbeniešiem svinot atbrīvošanas piecpadsmito gadadienu, pasākumu programma sākās ar svētās uguns iedegšanu pie Brīvības pieminekļa un gājienu uz Gulbenes kapiem, kur Latvijas armijas ģenerālis Krišjānis Berķis kara ministra vārdā atklāja piemiņas zīmi uz kritušo karavīru kapiem. Otro svinību dienu ievadīja dievkalpojums Gulbenes luterāņu baznīcā, kur tika iesvētīta kritušo piemiņas grāmata un piemiņas plāksne.
Pie Gulbenes garnizona (Vecgulbenes muižā) kazarmām notika karavīru, aizsargu un aizsardžu, ugunsdzēsēju un skolēnu parāde, kuru pieņēma Latvijas armijas ģenerālis Krišjānis Berķis.
No publicētajiem svētku aprakstiem skaidri redzams, ka 20.gadsimta divdesmitajos trīsdesmitajos gados Gulbenes atbrīvošanas svētki tika rīkoti pēc tā laika Latvijā tradicionālās svētku programmas plāna, proti, ar gājienu uz kritušo brīvības cīnītāju kapavietu, dievkalpojumiem baznīcā, kā arī karaspēka un citu organizāciju parādi. Tātad tāpat kā 18.novembra svinībās Rīgā arī Gulbenes atbrīvošanas svētku svinībām raksturīga rituāldaba, kur dominē tradicionālas rutinētas darbības, kas atkārtojas gadu pēc gada. Vienlaikus svētku svinēšanas programmā ienāca arī jauninājumi, kas bija raksturīgi konkrētajam laikam, lai piešķirtu svētkiem mūsdienību.
Uz svētkiem ierodas Kārlis Ulmanis
Savu kulmināciju atbrīvošanas svētki sasniedza 20.gadsimta trīsdesmito gadu beigās, ko skaidri parāda 1938.gada svinību norises apraksti. Jau 28.maija vakarā ar vilcienu Gulbenē ieradās Latvijas Valsts un Ministru prezidents Kārlis Ulmanis. 29.maijā apmeklējis Pededzi un Alūksni, viņš atgriezās Gulbenē, lai nākamajā dienā varētu piedalīties Gulbenes atbrīvošanas svētkos.
1938.gada 30.maijā K.Ulmanis Gulbenes garnizonā pieņēma karaspēka parādi, kā arī apmeklēja pieminekli un baznīcu. Tie bija tradicionālie pasākumi, kuri gandrīz vienmēr notika ar kādas augsta ranga valsts amatpersonas piedalīšanos. Jauninājums šajos svētkos bija paša vadoņa Kārļa Ulmaņa piedalīšanās, apskatot strauji augošo Gulbeni un apmeklējot vairākas pilsētas iestādes un militāros objektus – veco un jauno pamatskolu, miertiesu, pilsētas valdi, jaunbūvēto kara aerodromu. Bija jau pierasts, ka svētkos tradicionāli tika nolasīti Kārļa Ulmaņa apsveikumi. Šajā gadā tas nebija nepieciešams, jo vadonis bija ieradies personīgi.
Gulbenē K.Ulmanim bija lieliska iespēja Latvijas valsts 20 gadu jubilejas priekšvakarā tautas klātbūtnē uz pilsētas izaugsmes piemēra apstiprināt pareizu valsts virzību pēc 1934.gada 15.maijā veiktā valsts apvērsuma. Faktiski šo svētku gadījumā uz straujā Gulbenes attīstības fona K.Ulmanis mēģināja nostiprināt tautas lojalitāti un pārliecināt par autoritārās valsts pārvaldes nepieciešamību, veicinot strauju dzīves līmeņa paaugstināšanos.
Gulbenes atbrīvošanas svētku ritualizēšana nemazina vēsturiskā fakta nozīmi. Gulbeniešiem maija pēdējās divas dienas kļuva par tradicionāli atzīmējamiem svētkiem, pieminot kritušos brīvības cīnītājus. Faktiski tie bijuši dubulti svētki par godu Gulbenes atbrīvošanai no lieliniekiem un šīs teritorijas nonākšanai neatkarīgas Latvijas Republikas sastāvā de facto.
