Gulbenietis Jurģis Volodins ir Gulbenes novada valsts ģimnāzijas 11.klases skolnieks. Viņš šobrīd vēl tikai noskatās uz saviem skolasbiedriem, 12.klases skolēniem, kas kārto eksāmenus un ir uztraukušies, kā veiksies, viņam pašam tie vēl ir tikai priekšā, taču Jurģis ir pārliecināts – ja jau 12 gadus esi mācījies, tad kaut ko taču zināsi, katrā ziņā vienā vakarā visas mācību grāmatas tāpat nevar izlasīt.
Jurģim atšķirībā no daudziem citiem skolēniem tieši patīk eksaktās zinātnes, un arī mācības viņam padodas labi. “Kopš sāku iet skolā, vairāk man ir patikusi matemātika, tā arī šī patika turpinājās. Nevarētu teikt, ka esmu bijis ļoti cītīgs skolēns un mājās vienmēr daudz mācījies, vienkārši man labi padodas mācības. Cītīgi klausos stundās, ko stāsta skolotāji, un stāstītais man labi paliek atmiņā.” Jurģis regulāri jau kopš 4.kases piedalās arī dažādās olimpiādēs, un pārsvarā tās ir bijušas tieši eksakto priekšmetu olimpiādes, piemēram, fizikā, matemātikā, tehniskajā grafikā. Arī šogad viņa vārds ir atrodams starp visiem mūsu novada olimpiāžu dalībniekiem, kas ir guvuši kaut kādus panākumus. Šogad viņš ir piedalījies arī valsts olimpiādēs gan fizikā, gan matemātikā.
Jurģim ir savs skatījums gan par izglītības sistēmu Latvijā, gan arī politiskiem notikumiem, kas ietekmē mūsu visu dzīvi.
– Vai jaunieši, tavuprāt, apzinās izglītības nozīmi un vērtību?
– Domāju, ka jaunieši to apzinās, jo ikviens taču saprot, ka diez vai bez izglītības izdosies atrast normālu darbu. Taču es pieņemu, ka daudzi un arī es pats uzskatu, ka izglītības sistēmā būtu jāveic izmaiņas. Vajadzētu varbūt vairāk piedāvāt mācīties to, kas ir noderīgs dzīvē, nevis likt mācīties visu tikai teorētiski. Skolotāji varbūt arī tiešām cenšas un mēģina darīt visu iespējamo, lai skolēniem būtu interesanti un noderīgi dzīvei, bet pati izglītības sistēma tam nav piemērota.
– Tu šogad beigsi 11.klasi, cik noderīgas ir šajos gados iegūtās zināšanas?
– Kaut kādā brīdī, iespējams, visas zināšanas kļūs noderīgas, bet es šaubos, vai šajos 11 gados tās bija pašas labākās zināšanas, ko es varēju iegūt. Ļoti iespējams, ka neesmu apguvis daudz ko tādu vai vienkārši nav bijusi iespēja apgūt tādas zināšanas, kuras tālāk dzīvē man noderētu daudz vairāk.
– Cik lielai, tavuprāt, ir jābūt vecāku ietekmei mācību procesā?
– Man šķiet, ka viņiem vajadzētu pēc iespējas mazāk ietekmēt jaunieti. Man ir paveicies, jo vecāki nav mani centušies ietekmēt, un man mācības nekad nav sagādājušas problēmas un nepatiku. Tiem, kam varbūt tik labi mācības nepadodas, vecāki var mēģināt palīdzēt, taču es uzskatu, ka nevajadzētu dzīt mācīties un neļaut darīt kaut ko citu, kamēr nav izpildīti mājasdarbi. Tas, tieši pretēji, rada vēl lielāku nepatiku, un viss tiks darīts par spīti vecākiem.
Es arī uzskatu, ka vidējai izglītībai mūsu valstī nevajadzētu būt obligātai. Manuprāt, visi cilvēki nevar būt izglītoti, kādam ir jārok arī ar lāpstu. Katram ir jāizvēlas savs ceļš, ko dzīvē iet, – tas būtu tikai normāli.
– Cik lielā mērā ir atkarīgs no skolotāja, vai jaunietim būs patika mācīties?
– Jau iepriekš minēju, ka izglītības sistēma, manuprāt, mums ir samērā vāja, bet skolotāji tomēr cenšas un kaut ko maina. Tieši skolotājs ir tas, kurš var ieinteresēt jaunieti kādā konkrētā priekšmetā. Ja viela tiks skaidrota garlaicīgi un tam nebūs nekādas saistības ar dzīvi, tad nebūs arī nekādas vēlēšanās iedziļināties un mācīties.
– 12.klase jau vairs nav aiz kalniem, vai esi domājis, ko dzīvē darīsi tālāk?
– Nākotnes plāni, protams, vēl līdz galam nav skaidri, taču es vēlētos studēt arhitektūru. Arī ar klasesbiedriem palaikam apspriežam šo jautājumu. Domāju, ka arī maniem klasesbiedriem, vismaz lielākajai daļai, jau ir kaut kādas idejas un domas par to, kurp doties studēt.
Es papildus apgūstu gan zīmēšanu, gan fiziku, tas būs nepieciešams iestājeksāmeniem. Ko citu es varētu studēt, neesmu domājis. Jācenšas īstenot šis savs mērķis.
– Vai tev nav bail, ka pēc augstskolas beigšanas neizdosies atrast darbu?
– Arhitektūrā ir diezgan neierobežotas iespējas atrast darbu, tomēr – ja esi labs sava aroda speciālists, domāju, ka iespēja atrast darbu būs vienmēr. Galvenais ir jāmāk sevi pasniegt. Darba nav tiem, kas nemāk pierādīt sevi un savas darbaspējas.
Kā izvēlēties pareizo specialitāti, laikam jau nekādus gudrus padomus nav iespējams sniegt. Nevajadzētu droši vien izvēlēties studēt kaut ko tādu, kas pēc neilga laika jau būs apnicis, lai nav tā, ka nomācies pirmo kursu un saproti, ka tas tevi it nemaz neinteresē.
Iespējams, izmantotu arī iespēju studēt ārzemēs, jo tur ir iespēja iegūt daudz kvalitatīvāku izglītību, bet noteikti ar nosacījumu, ka pēc tam tomēr atgrieztos Latvijā. Esmu Latvijas patriots. Man nav arī nekad bijusi doma, ka vajadzētu doties pelnīt naudu vai dzīvot prom uz ārzemēm.
– Tu interesējoties arī par politiku?
– Ar mēru, tomēr interesējos, jo tā taču ietekmē mūs ikvienu. Piemēram, šobrīd aktuāls notikums ir prezidenta vēlēšanas, kas būs pavisam drīz. Manuprāt, būtu labi, ja tauta vēlētu prezidentu, jo, ņemot vērā, ka prezidents reprezentē valsti un, ja pieņemam, ka valsts teorētiski ir tauta, tad būtu tikai normāli, ja tauta izvēlētos to, kas viņu reprezentē. Taču līdz šīm vēlēšanām tas diemžēl netiks pieņemts. Manuprāt, Valdis Zalters varētu arī būt prezidents vēl četrus gadus, viņš taču jau ir guvis pieredzi.
– Vai tu pats būtu gatavs kādreiz iet politikā?
– Varētu mēģināt to darīt. Es vēlētos izskaust dažādas muļķības valstī, kaut vai, piemēram, šo cīņu ap valsts valodu. Tas ir absurds, ka vispār ir vajadzīga diskusija un referendums par to, lai latviešu valoda būtu vienīgā mācībvaloda skolās. Esmu par to, ka skolās ir jāmācās tikai latviešu valodā. Tas nav tik daudz tāpēc, ka valstī ir tik daudz krievvalodīgo, bet tāpēc, ka rodas divas informācijas telpas – latviešu valodā runājošajiem – viena – un krievvalodīgajiem – cita, tieši tādēļ arī rodas dažādas nesaskaņas. Man nav iebildumu pret krievvalodīgajiem, taču viņiem vajadzētu runāt latviešu valodā.
– Esi daudzpusīgs ar ļoti dažādām interesēm.
– Man patīk fotografēšana. Pirms kāda laika esmu apguvis arī datordizainu. Fotografēšana ir viens no mākslas veidiem, un māksla, manuprāt, vispār ir veids, kā skatīties uz pasauli. Ar fotogrāfiju tas ir salīdzinoši īsā laika sprīdī īstenojams. Jā, mani saista ne tikai eksaktās zinātnes, bet arī māksla. Īstenībā arī fizika ir ļoti skaista.
Šobrīd mākslas skolā es veidoju arī animācijas filmu kopā ar citiem biedriem. Man patīk arī slēpot un šaut ar loku. Ģimenē man ir daudz sportistu, taču mani nesaista, piemēram, skriešana.
