Pamatojies uz Satversmes 48.pantu, Valsts prezidents Valdis Zatlers sestdienas vakarā rosināja atlaist Saeimu, paziņojot to savā uzrunā tautai Latvijas televīzijā.
Tagad Centrālajai vēlēšanu komisijai jārīko referendums, kurā tautai būs jālemj, vai tā atbalsta Saeimas atlaišanu. Saskaņā ar likumu „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” tautas nobalsošana par Valsts prezidenta ierosinājumu atlaist Saeimu sarīkojama ne agrāk kā vienu mēnesi un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc ierosinājuma paziņošanas Centrālajai vēlēšanu komisijai.
Nosaka referenduma datumu
Pirmdien Centrālās vēlēšanu komisijas sēdē tika nolemts, ka referendums par Valsts prezidenta V.Zatlera ierosinājumu atlaist Saeimu notiks 23.jūlijā. Referenduma jautājums būs: “Vai jūs esat par 10.Saeimas atlaišanu?” Balsošanas biļetenā būs divas iespējamās atbildes – “par” un “pret”.
Ja tautas nobalsošanā vairāk nekā puse balsotāju izsakās par Saeimas atlaišanu, tad Saeima uzskatāma par atlaistu un izsludināmas jaunas vēlēšanas, kurām jānotiek ne agrāk kā vienu mēnesi un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc Saeimas atlaišanas. Ja Saeima ir atlaista, tad Saeimas locekļu pilnvaras tomēr paliek spēkā līdz jaunievēlētās Saeimas sanākšanai, bet līdzšinējā Saeima var sanākt uz sēdēm tikai tad, ja Valsts prezidents to sasauc. Šādām Saeimas sēdēm dienas kārtību nosaka Valsts prezidents.
Pārējais atkarīgs no vēlētājiem
Kāds Līgo pagasta iedzīvotājs laikrakstam par Saeimas atlaišanu raksta: “Grūti pat iedomāties, vai vienreiz Latvijā beigsies oligarhu un cita veida mahinatoru vara, jo cerības katrreiz pievīla. Vaira Vīķe – Freiberga, būdama Valsts prezidente, redzēja, kas notiek Saeimā, bet atlaist to drosmes nebija. Grozies, kā gribi, bet viņas domāšanas veids maz piemērots Latvijai. V.Zatlers ir malacis – labāk vēlāk nekā nekad. Pārējais atkarīgs no manis, tevis un visiem kopā. Šajā brīdī stāvēt malā būtu lielākā gļēvulība.”
Gulbenes novada domes priekšsēdētāja Sandra Daudziņa uzskata, ka V.Zatlera rosinājums atlaist Saeimu ir vīrišķīgs, drošs un ļoti respektējams lēmums. “Šobrīd tiek daudz diskutēts par to, vai šis bija piemērots brīdis, taču kā ir labāk – neizdarīt šinī brīdī un vispār neizdarīt vai varbūt labāk izdarīt šobrīd nekā nekad, jo tad vairs varbūt nebūtu arī šī brīža? Es pieļauju, ka prezidentam ir zināms daudz vairāk iemeslu nekā mums pārējiem un viņam noteikti ir pamatojums savai rīcībai,” saka S.Daudziņa.
Oligarhiem nav vietas Saeimā
10.Saeimas deputāts gulbenietis Andis Caunītis uzskata, ka tas bija likumsakarīgs lēmums. “Tā bija iespēja mēģināt risināt to, ko nevarēja izdarīt pati Saeima. Ja pati Saeima nevarēja nolemt izdot Aināru Šleseru vajāšanai, tad, dodot iespēju šo Saeimu atlaist tautai un pēc tam neievēlēt to atpakaļ, tā bija iespēja noņemt šo imunitāti nedaudz citādākā veidā. Tiesiskais risinājums bija jāmeklē. Tie, kas nobalsoja pret A.Šlesera izdošanu, smīkņā jeb nerespektē prokuratūras un tiesas viedokli. Jājautā, vai šie deputāti vispār neuzticas tiesu varai? Tad tālākais process ir, ka iedzīvotāji neuzticas Saeimai un tātad arī nevienam likumam, ko tā pieņem, bet tas vairs nav normāli,” uzskata A.Caunītis. “Lēmums par referenduma ierosināšanu ir mēģinājums tikt vaļā no ļoti materiāli turīgiem cilvēkiem jeb oligarhiem politikā. Ja Saeima tiks atlaista, tad vēlētāju pienākums ārkārtas Saeimas vēlēšanās ir nepieļaut šo oligarhu palikšanu Saeimā. Tur tiešām nav jābūt ne A.Šleseram, ne Aivaram Lembergam, ne Andrim Šķēlem. Vēlētājiem pilnā apmērā ir jāizmanto savas tiesības atbrīvoties no lielās naudas ietekmes likumdošanas augstākajā atzarā, ko sauc par Saeimu.”
