Valsts prezidents rosināja referendumā atlaist saeimu, bet deputāti jau šodien smejas, ka pēc atlaišanas, vēlētāji tāpat atkal viņus ievēlēs atpakaļ.
Katrreiz, kad notiek saeimas vēlēšanas, vēlētājiem medijos stāsta, lai viņi izvēlas mazāko ļaunumu. Un tauta tic un nejautā, kas Latvijai patiesi ir vajadzīgs. Līdz ar to lieks kļūst jautājums, kāda Latvijai būtu labākā valdība un kādas vērtības un ideālus tā aizstāvētu, bet visa runa ir par to, kas mūsu valstij izdarīs mazāko ļaunumu. Izvēlies mazāko ļaunumu un neuzod daudz jautājumus!
Referendumā mēs, protams, balsosim par saeimas atlaišanu, jo arī mazs ļaunums ir ļaunums. Arī lēna kustība, bet nepareizajā virzienā, mūs netuvinās mērķim, bet vedīs prom no tā. Laiks līdz jaunajām vēlēšanām rudenī mums ir dots, lai mēs no jauna padomātu, kādu valsti mēs vēlamies redzēt, lai mēs nebalsotu ne par vienu, kas šo valsti un tautu ir negodprātīgi un nelietīgi izmantojis savam labumam.
Taču manas lielākās bažas ir nevis par to, ka jaunajā valdībā varētu nonākt atkal tie paši kadri, kas tagad sēž “pie valsts stūres” un to apzog, bet bažas par to, ka, ja pat, ja Saeimā nonāktu jauni cilvēki ar augstu kompetenci, profesionalitāti un nevainojamu reputāciju, tad rezultātā pēc neilga laika viņi būs iemācījušies darīt to pašu arodu – apzagt valsti savās interesēs.
Tas jau ir sāpīgāk mums katram, jo jautājums ir par mūsu katra un tautas morāli, nevis kādu atsevišķu indivīdu grēkiem. Valsts varas autoritāte ir Dieva iecelta kārtība, taču katrai tautai valdība ir piešķirta tāda, kā pati tauta to ir pelnījusi.
Valdība izaug no tautas
Ja mēs gribam patiesi labāku valsti un valdību, kas to pārvalda, tad tas nav atkarīgs ne tikai no tā, par ko mēs balsosim rudenī, bet no tā, kā mēs katrs pārvaldīsim to varu, kas mums katram ir dota – lielāka vai mazāka. Jo uzticamāki mēs katrs būsim savā darbā, biznesā, attiecībās un ģimenē, jo uzticamāku valdību mēs būsim pelnījuši.
Ja valdība rīkojas nekrietni, to ir atļauts kritizēt. Bet tā ir tikai aisberga redzamā daļa, kas parāda arī pašas tautas morāli, vērtības un ideālus. Ja sāksim katrs mainīties savā vietā, kur esam, pārtraucot ņemt un dot kukuļus, no projektiem „izceļot” naudu, nesamaksājot nodokļus un citādi zogot, tad krietna un godprātīga valdība būs tikai likumsakarīgs rezultāts, taču, ja bļausim, lai valdība mainās un neļauj mums zagt, mēs pazaudēsim gan valsti, gan paši sevi, jo tie, kas ir valdībā, ir izauguši no mūsu pašu vidus.
