Ar labākās režijas un vēl vairākiem citiem diplomiem pēc 11 dienu ilgas prombūtnes mājup no festivāla Zarečnijas pilsētā Krievijā atgriezusies Gulbenes Tautas teātra režisore Edīte Siļķēna un viņas kolektīva dalībnieki, kuri uz kaimiņvalsti bija aizveduši savu iestudēto Valentīnas Ozolas viencēlienu „Kājas”. Mājup ar uzvaru un autobusā caur Maskavu – Gulbenes Tautas teātra režisore Edīte Siļķēna, viņas lielākā palīdze Ineta Krastiņa, kā arī amatieraktieri Anita Birzniece, Druvis Brenčs, Edijs Frīdenbergs, Undīne Zača, Baiba Magone, Iveta Laktuka, Kārlis Birznieks, Ģirts Jogurs, Kārlis Ošs, Astrīda Vilciņa un Diāna Odumiņa. Fotoattēlā nav Valta Kraukļa, kurš mājup devās lidmašīnā, un Gata Bogdanova, kurš fotografēja.
Gulbenes Tautas teātra dalībnieki bija mērojuši četras dienas ilgo ceļu līdz festivāla norises vietai Zarečnijai.
Tālajā Sibīrijas pilsētā no 2. līdz 5.jūnijam noritēja 3. Starptautiskais amatierteātru festivāls pieaugušajiem „Un smiekli un asaras, un mīlestība…”. Piedalījās festivālā pavisam 9 amatierteātri – no Krievijas pilsētām Kirovas, Ņižņij Tagilas, Jekaterinburgas (divi amatierteātri), Irbitas, Verhņaja Saldas, Zarečnijas un no Latvijas pilsētām Ventspils un Gulbenes. Edīte Siļķēna no visiem režisoriem festivālā saņem vislielāko atzinību. Gulbenes Tautas teātris saņēma arī diplomu par spilgtu aktieru ansambļa veikumu, par muzikālo noformējumu Druvja Brenča izpildījumā, kurš izrādē spēlē ģitāru un dzied. Diplomu par spilgtu aktierisko veiklumu izrādē „Kājas” saņēma Anita Birzniece.
Teātru repertuārs bija dažāds, tāpat arī atšķirīgs izrāžu režisoriskais risinājums. Vēroja un vērtēja izrādes respektabla žūrija trīs cilvēku sastāvā – Krievijas Amatierteātru centra asociācijas viceprezidents Mihails Čumačenko, aktieris un kaskadieris Oļegs Snopkovs (abi ir Krievijas Teātra mākslas akadēmijas – Valsts teātra mākslas institūta pasniedzēji) un dramaturgs, teātra kritiķis Aleksejs Vdovins.
Gulbenieši, kas piedalījās festivālā, atzina, ka nekad līdz šim viņu sniegumu nebija vērtējuši tik respektabli eksperti. Viņi arī izmantoja iespēju piedalīties meistarklasēs. Žūrijas locekļus interesēja, kā strādā Gulbenes Tautas teātris, tāpēc, analizējot redzēto izrādi „Kājas”, viņi vispirms aicināja E.Siļķēnu pastāstīt par savu kolektīvu un režisores darba stilu. M.Čumačenko pauda, ka latviešu teātris apliecināja, ka seko krievu teātra skolas pamatlicējiem Staņislavskim un Čehovam pat vairāk nekā paši krievi šodien. A.Vdovins pauda, ka, arī nesaprotot latviešu valodu, bijis interesanti sekot notikumiem – dzīvei uz skatuves, kas bija savdabīgs realitātes spogulis. O.Snapkovs uzsvēra, ka gulbeniešu sniegums bija labs piemērs citiem festivāla dalībniekiem, kā ticami būt uz skatuves arī tad, ja aktieriem nav teksta. M.Čumačenko rezumēja, ka tas, ko uz skatuves darīja Gulbenes Tautas teātra aktieri, raksturo šodienas virzienu teātri, kur tā viss notiek salīdzinoši vienkārši, un tieši tas saviļņo skatītājus.
Gulbenieši pēc viesošanās Zarečnijas pilsētā visi kā viens atzina, ka tik sirsnīgu uzņemšanu nekad līdz šim nevienā festivālā nebija jutuši. Brauciena laikā Krievijā gulbenieši arī izmantoja iespēju apskatīt Ņižņijnovgorodu, Jekaterinburgu, Kazaņu un Maskavu.
Par gulbeniešu piedzīvojumiem Krievijā – kādā no nākamajiem laikrakstiem.
