Pikšķerēšanas jeb tā dēvētie „phishing” uzbrukumi pasaulē vairs nav nekāds jaunums. Interneta lietotāji ik dienas saņem miljoniem surogātpasta vēstuļu ar aicinājumiem veikt dažādas darbības, kas it kā „nodrošinās turpmāku kredītkartes darbību” vai „palīdzēs bankai precizēt lietotāja informāciju”. Sniegtā informācija, protams, nokļūst krāpnieku rokās un tūlīt pat vai vēlāk tiek likta lietā, visbiežāk tādā veidā mēģinot izkrāpt naudu.
Pavisam nesen šādu krāpšanas mēģinājumu Latvijā piedzīvoja „Swedbank”, kuras klientiem maija pēdējās dienās tika izsūtīta viltota vēstule ar aicinājumu precizēt savu e-pasta adresi. Kādam nolūkam elektroniskajiem krāpniekiem bija vajadzīgas šīs klientu adreses, nav ilgi jādomā. Arī „Swedbank” šoreiz reaģēja zibenīgi un brīdināja savus lietotājus par viltvāržu darbībām, ko bija pamanījuši bankas modrie klienti.
Kā pasargāt sevi no šādiem uzbrukumiem?
Pirmkārt, nekad un nekur internetā vai ārpus tā nevajag sniegt informāciju par saviem finanšu instrumentiem. Bankas nekad šādu informāciju no saviem klientiem nevāc ne ar e-pasta vēstuļu palīdzību, ne telefoniski. Tāpēc, ja nu tiešām rodas šaubas, ka kādi dati būtu jāsniedz, vienmēr ir iespēja piezvanīt vai labākajā gadījumā pat aiziet uz savu banku, lai par to pārliecinātos. Protams, jāzvana uz bankas oficiālajā mājaslapā, nevis šaubīgajā vēstulē norādīto tālruņa numuru.
Otrkārt, nav ieteicams vērt vaļā nekādus pievienotos failus, kas saņemti no nepazīstama sūtītāja. Bieži vien zem tādiem šķietami nevainīgiem failiem kā attēli, prezentācijas, mūzika u.c. ir paslēptas programmas vai vīrusi, kas no lietotāja datora vai klaviatūras nolasa bankas paroles un citu konfidenciālu informāciju. Atverot tādu pielikuma failu, zagļu programma tiek automātiski lejupielādēta lietotāja datorā. Parasti tas nerada nekādus traucējumus pārējās programmatūras darbā un tādēļ ir sevišķi bīstami. Lietotājs var par to nezināt pat gadiem. Tāpēc, ja nu gadījumā ir sanācis atvērt kādu šaubīgu pielikumu no nezināma sūtītāja, būtu ļoti ieteicams datoru pārbaudīt pret vīrusiem (labāk pie kompetenta datorspeciālista).
Treškārt, iepirkties var tikai labi zināmās un pārbaudītās interneta vietnēs. Ir pieredzēti gadījumi, kad krāpnieki izveido tādus interneta veikalus, kuru mērķis ir izmānīt kredītkaršu numurus un paroles. Ja viņiem tas izdodas, tad kārotā pirkuma vietā lētticīgie pircēji parasti saņem tukšu kontu. Tāpēc visdrošāk par pirkumiem ir maksāt nevis nezināma interneta veikala sistēmā, ievadot kredītkartes numurus un kodus, bet gan no sava bankas konta, apmaksājot iepriekš izrakstītus rēķinus. Tādā veidā vismaz netiek norādīti dati, ko var izmantot, lai bez jūsu piekrišanas no konta novilktu naudu. Tiesa, ne visas interneta veikalu sistēmas piedāvā rēķinu izrakstīšanu. Tāpēc, pirms iepirkties nezināmā interneta veikalā, būtu ieteicams vismaz iepriekš palasīt kādas citu lietotāju atsauksmes par šo vietni.
