Vienīgais Jānis starp Gulbenes novada pagastu pārvalžu vadītājiem ir Galgauskas pagasta pārvaldes vadītājs Jānis Biezais.
Katrā paaudzē pa Jānim
“Mans tēvs bija Jānis. Viņš bija tas, kurš vēlējās, lai arī dēls būtu Jānis. Tā mums dzimtā jau ir izveidojusies kā tradīcija, jo arī mans brālis savam dēlam ir devis vārdu Jānis,” stāsta gaviļnieks. Jānis atceras, ka kādreiz Jāņi tika svinēti ļoti plaši, netika aizmirsts arī par visām tradīcijām. “Tēvs pats brūvēja alu, māte sēja sieru un cepa maizi – viss bija, kā tādās reizēs pienākas, tagad gan ir nedaudz citādāk un darba steigā daudz kam neatliek laika. Lai arī alus darīšanas prasmes no tēva ir pārmantotas, nav vairs tādu iespēju. Visi labumi svētku galdam tagad parasti tiek sagādāti veikalā,” stāsta Jānis. Viņš piebilst, ka viesu gan šajos svētkos mājās nekad netrūkst. “Vārdadiena mums, Jāņiem, ir nedaudz citādāka nekā visiem pārējiem. Tā jau iznāk, ka pašiem Jāņiem savos svētkos ir vairāk darbu nekā svinēšanas. Taču diez vai kādus citus vārda svētkus svin tik plaši kā Jāņus. Tad sapulcējas ne tikai ģimene, atnāk arī draugi, radi un pat vienkārši garāmgājēji ienāk apsveikt un kopīgi palīgot.”
Ne viens vien vainags
Dāvanas gan Jāņiem ir citādas nekā visiem citiem. “Apdalīts gan es īpaši nekad neesmu juties. Arī bērnībā par to īpaši nedomāju, galvenais bija gatavošanās process un arī paši svētki. Iespējams, ka kādreiz cilvēki arī tik ļoti neaizrāvās ar apdāvināšanu. Taču ozollapu vainagu gan šajos svētkos saņemu ne vienu vien. Lai arī dāvanas jau ir zināmas, taču ne mazāk patīkamas. Ir interesanti, cik vainagus saņemsi. Pēc tam tos var kaut kur pakārt un saglabāt. Dažs pat glabājas līdz nākamajiem Jāņiem,” stāsta gaviļnieks.
Centīsies saglabāt tradīcijas
J.Biezais priecājas, ka arī pagastā ir saglabājusies tradīcija kopīgi svinēt svētkus. 23.jūnijā Galgauskā notiks tradicionālās sporta spēles, bet pēc tam Zāļu dienas pasākums un arī balle. “Tagad varbūt latviskās tradīcijas ir nedaudz gājušas mazumā. Kādreiz Jāņi tika svinēti katrā sētā. Tagad diemžēl arī iedzīvotāju ir palicis mazāk. Kādreiz pļavā sakurināja lielu ugunskuru un sanāca visu apkārtējo māju iedzīvotāji, lai kopīgi līgotu un svinētu. Šķiet, ka tagad nedaudz ieraujamies sevī, taču tradīcijas tomēr netiek aizmirstas. Jāņi ir mūsu, latviešu, svētki. Tie bija, ir un būs mūsu svētki!”
