Lejasciemiete Līga Verle savulaik Lejasciemā bijusi vienīgā Līga un jau kopš bērnības vienmēr svinējusi Jāņus ar skanīgām līgodziesmām.
“Man arī tagad ir sagatavotas vai divdesmit lapas ar nerātnajām aplīgošanas dziesmām, bet vislabākās jau rodas uz vietas,” smejas Līga. Viņa neņem ļaunā, ja arī pati tiek aplīgota. “Līgovakarā man vienmēr galvā ir vainags. Arī tad, kad ejam uz Lejasciema estrādi, to nenoņemu. Parasti vainagu pinu no baltajām pīpenēm, pa vidu košumam ieliekot kādu studentu neļķi. Visiem līgotājiem šajā vakarā ir jābūt vainagiem,” uzskata Līga. Vainags jāglabā līdz nākamā gada Jāņiem, lai tad to sadedzinātu ugunskurā.
Izrotā māju un aplīgo
Līga vienmēr ar bērzu meijām un pļavu ziediem izrotā māju. Bērza meiju smarža piepildot telpas jau Vasarsvētkos. Izrādās, ka Vasarsvētkos nestās meijas pēc tam esot jāliek siena šķūnī zem siena, tad peles sienu nebojājot. Arī pāri ugunskuram noteikti vismaz reizi vajagot pārlēkt, tad būs labāka veselība. Arī par aplīgošanu nevajagot piemirst. “Kad Pienakalnā notika Jāņu ielīgošana, tad kopā ar ansambli “Satekas” visus aplīgojām,” bilst Līga. Līdz ar došanos pensijā viņa uzreiz pievienojusies senioru ansamblim un ar to kopā ir jau gandrīz divdesmit gadu. “Satekas” – tā ir ne tikai dziedāšana, bet dzīves notikumu pārspriešana, viena otra sumināšana, padoma paprasīšana, kopīgas ekskursijas un uzstāšanās. Līgovakarā, ja vien ir iespējams, Līga labprāt dodas līgot tautastērpā vai arī gaišās drēbēs. “Tautas tērpā ir siltāk un odi nekož, bet dancošanai tā kā par traku. Neesmu taču nekāda malā sēdētāja,” viņa smejas. Līga pirmā rosina līgotājus doties apciemot kaimiņus no mājas uz māju, kā arī ar savu piemēru uzmundrina tos, kam nepietiek izturības sagaidīt saullēktu.
Garšo alus ar cukuru
Līga gan neesot mēģinājusi kaila izskriet pļavā un pirms saullēkta vārtīties rasā, bet ar basām kājām gan esot bridusi pa zāli, lai būtu veselība. To viņa darot gandrīz katru dienu. Līgai garšo alus, īpaši tas, kas tika darināts mājās. “Žēl, ka vecie alus darītāji jau viņsaulē. Neatsakos arī no veikalā pirktā alus, tikai tam pielieku cukuru, lai būtu saldāks un vairāk putotu. Kad bija gotiņa, tad arī pati sēju sieru, bet tagad pērku no kaimiņiem,” stāsta Līga, kura bijusi saimniece arī dažnedažādos godos. Virtuvē noderīgās iemaņas viņa mantojusi no savas mammas. “Nu jau viesības mazāk rīko, kādreiz neviena sestdiena nebija brīva. Jūlijā gan jātaisa kāzu mielasts 120 cilvēkiem,” plāno Līga. Viņa uzskata, ka savu mūžu ir vadījusi jauki. “Nesaprotu, ko cilvēki šodien čīkst. Vai manā jaunībā bija vieglāk? Vajag pieņemt dzīvi tādu, kāda tā ir. Vajag dzīvot ar prieku. Jo lustīgāk dzīvosi, jo labāk nodzīvosi,” iesaka Līga.
