To visapkārt ir miljonu miljardiem. Uz un iekš organismiem, lietām, vietām un pārtikas produktiem. Mēs tos nemitīgi ieelpojam, iedzeram un ieēdam, lielākoties nemaz neapjaušot to klātbūtni. Kā citādi! Mikroorganismi – baktērijas un vīrusi – ir tik sīciņi, ka tos saskatīt var vienīgi spēcīgā mikroskopa palielinājumā. Tomēr cik gan lielu kaitējumu tie spēj nodarīt veselībai, ja izšūpots līdzsvars un mainījušies sadzīvošanas noteikumi! Kā to nepieļaut, stāsta Zemgales Veselības centra infektoloģe Guna Legzdiņa.
Patīk siltums un mitrums
«Baktērijas ir pilnīgi visur. Katrā siekalu mililitrā vien to ir miljards. Šos mikroorganismus var dēvēt arī par parazītiem. Vai tie nodarīs pāri – tas slēpjas sadarbībā ar saimnieku. Parasti līdzāspastāvēšana gan ir mierīga. Taču, tiklīdz tiek bojāta kāda aizsargbarjera, notiek imūnsistēmas svārstības un baktērijas nokļūst tām svešā, neraksturīgā vidē, pārvēršas iebrucējos jeb patogēnos baciļos, kas var izraisīt saslimšanas,» skaidro infektoloģe.
Viņa piebilst, ka baciļu izraisīto infekciju mēdz būt bezgala daudz. Pazīstamākās, piemēram, ir angīna, plaušu karsonis, dažādi ādas iekaisumi, tā dēvētā roze. Sepse, kad baktērijas nokļūst asinīs un savairojas, veicinot vispārēju organisma saindēšanos. Jāpiebilst, ka šo procesu paātrina silta (virs 20 grādiem) un mitra vide. Pastiprināti saskaroties ar mikroorganismiem, cilvēks gan ne vienmēr saslimst. Tas atkarīgs no katra imunitātes.
Brūces rūpīgi jāapstrādā
Viens no biežākajiem riska faktoriem, kas var izraisīt infekcijas uzliesmojumu, piemēram, ir brūces. Tāpēc tās operatīvi un pienācīgi jākopj. «Brūci vispirms vajadzētu izskalot un apstrādāt ar kādu baktericīdu līdzekli, piemēram, briljantzaļo šķīdumu. Nevajadzētu atstāt vaļēju un asiņojošu ievainojumu. Parasti brūces sadzīst labi. Taču ir cilvēki, piemēram, diabēta pacienti, kuriem slimības dēļ tā nenotiek. Tāpēc viņiem ļoti uzmanīgi jāizturas pret mikrotraumām. Īpaši pēdās, lai nerastos komplikācijas,» norāda G.Legzdiņa, aicinot vērsties pēc mediķu palīdzības arī tad, ja brūce šķiet sīka, bet rada iekšēju nemieru.
Trūkst skaidrības par E.coli
Pēdējā laikā lielu satraukumu sabiedrībā radījušas legionellu un E.coli baktēriju paveidu izraisītās slimības. «E.coli baktērijas parasti apdzīvo siltasiņu dzīvnieku zarnu traktu. Ir paveidi, kas ražo agresīvu toksīnu, kas izraisa šos nepatīkamos simptomus. Konkrētais baciļa paveids, kas tika konstatēts Vācijā, līdz šim tik agresīvs nebija novērots. Ir informācija, ka tas varēja nonākt uz dīgstiem kā mēslojums no govju zarnu trakta. Taču precīzu datu nav,» min infektoloģe. Patlaban Latvijā liekam satraukumam neesot pamata. Piesardzības nolūkā pirmkārt jāievēro sadzīves higiēna. Ieteicams izvēlēties pārtikas produktus, par kuriem cilvēks jūtas drošs. Dārzeņi pirms lietošanas rūpīgi jānoskalo.
Savukārt ar legionelozi, kam raksturīga smaga pneimonija, sirds un nieru mazspēja, var inficēties, ieelpojot baktēriju saturošas aerosolizētas ūdens daļiņas vai putekļus. «Legionellas daudz sastopamas dabā. Arī krānu izvados un dušu uzgaļos. Ekonomējot karsto ūdeni un tā sildīšanas režīmu, ūdens temperatūra nokrīt zemāk par 50 grādiem, un baktērijas sāk vairoties. Vienīgā rekomendācija būtu patecināt ūdeni, ja ilgāk nav būts mājās.»
Vīrusiem vajag dzīvu saimnieku
Vīrusi ir daudz mazāki par baktērijām. Atšķirībā no tām vīrusiem nepieciešamas dzīvas šūnas, kur parazitēt. Vīrusi izraisa tādas slimības kā saaukstēšanos, gripu, ērču encefalītu, masalas, vējbakas, lielāko daļu mutes un ausu infekciju, hepatītu, AIDS.
«Daudzi uzskata, ka jebkura saslimšana būtu jāārstē ar antibiotikām, taču tās galvenokārt der tikai baciļu izraisītu infekciju gadījumā. Turklāt jāatceras, ka, bieži lietojot antibiotikas, baktērijas pie tām pierod, izveidojot rezistenci, un vairs nepalīdz,» skaidro G.Legzdiņa.
Nepārspīlēt ar sterilitāti
Pastāv uzskats – lai izvairītos no mikroorganismu izraisītām saslimšanām, jānodrošina pēc iespējas sterilāka vide. Taču tas ir mīts, kas var radīt gluži pretēju efektu. «Sterilitāte pasaulē tikpat kā nav sastopama. Ja nu vienīgi operāciju zālē. Arī kuņģis tā sālskābes dēļ un urīnpūslis cilvēka organismā ir sterils, taču visur citur atrodas baktērijas, ar kurām normālos apstākļos būtu jāsadzīvo. Iznīdējot mikroorganismus, kas parasti kolonizē, piemēram, ādu, radām labvēlīgu vidi patogēniem baciļiem, jo dabā tukšu vietu nav,» norāda infektoloģe. Tāpēc pret savu veselību būtu jāizturas nopietni, bet nepārspīlējot.
«Kādā pētījumā tika noskaidrots, ka vismazāk baktēriju sastopams tualetēs. Lielākoties dezinfekcijas līdzekļu dēļ. Un tas ir normāli, jo tā taču ir tualete! Mums pašiem gan nevajadzētu mazgāties ar šiem līdzekļiem, bet izvēlēties ādas PH līmenim atbilstošus produktus, lai neizjauktu vides līdzsvaru,» uzsver G.Legzdiņa. Infektoloģe piebilst, ka pietiek ievērot elementāru tīrību un personīgo higiēnu, piemēram, obligāti nomazgāt rokas pēc tualetes lietošanas, pirms ēšanas un ēdiena gatavošanas, lai nesaslimtu.
