“Dzirksteles” konkursam “Krāšņākā puķu dobe un balkons” pirmais tika pieteikts balkons Gulbenē, Gaitnieku ielā 1a. Par to, lai tas būtu krāšņs, rūpējas skolotāja Ligita Zitāne. Šonedēļ devāmies ciemos pie viņas.
Vajadzīga puķēm
“Cik vien atceros, vienmēr esmu uz balkona izvietojusi puķes. To es daru pati savam priekam. Dienā daudz laika pavadu, strādājot pie datora. Ja man dārzs būtu kaut kur tālu projām, es nevarētu doties uz to, kad vien rastos vēlēšanās. Protams, velosipēdu nopirktu, lai aizbrauktu uz dārzu, bet tas ir jāapstrādā tad, kad ir skolas laiks, jānovāc raža – atkal skolas laiks. Tam man nebūtu laika. Saviem viesiem smejos, ka manā vienistabas dzīvokļa stūrī, kur ir dators, ir mans kabinets, otrā stūrī – guļamistaba, ir vieta arī viesiem, bet uz balkona man ir oranžērija,” stāsta Ligita.
Dažādu krāsu begonijas, akmeņlauzītes, lobēlijas, petūnijas, gerberas… Par to, kādas krāsas un nosaukuma puķes izvēlēties balkona puķu kastēm, saimniece iepriekš nedomājot. “ Katru pavasari jaunas begonijas nepērku, bet rudenī tās ar podiņiem, tāpat kā zemi no puķu kastēm, nolieku pagrabā pārziemot. Tur begonijas jūtas ļoti labi. Martā tās modinu. Pārziemojušās begonijas gan nav tik ekselentas, kā pērkot katru reizi no jauna, bet es nealkstu pēc kaut kādas profesionalitātes vai standartiem. Es to daru pati savam priekam,” saka Ligita.
Starp puķēm vietu raduši arī daži salātu stādi, ir pa kādai dillei un sīpolam, bet pie balkona iekšējās sienas zied un pirmos augļus briedē daži tomāti. Tas liecina par to, ka balkona apzaļumošanai ir arī praktiska nozīme. “Tik, cik man vajag tomātu, es tos varu nopirkt veikalā, bet man patīk skatīties, kā aizmetas pirmie augļi, man patīk ziedēšanas process. Ar puķēm ir tieši tas pats. Mātes dienā brāļameita man uzdāvināja gerberu podiņā. Dāvināšanas brīdī bija trīs ziedi, bet, pārstādot puķi no podiņa kastē, tagad zieds seko ziedam. Nekad man gerberas podiņos nav ziedējušas tik krāšņi!” priecājas Ligita. “Skolas laikā esmu vajadzīga skolēniem, bet atvaļinājuma laikā esmu vajadzīga savām puķēm, jo, iestādītas puķu kastēs, tās pat vienu dienu saulainā laikā nespēs iztikt bez laistīšanas,” prāto saimniece. Puķes viņa baro ar tām domāto mēslojumu, kā arī ir sarūpēts slieku ražotais humuss.
Sarunājas ar zvaigznēm
Uz balkona Ligitai ir krēsls, kurā viņa sēž ne tikai vasarā, bet pat tad, kad laukā vēl ir sniegs. Agri pavasarī, kad pie debesīm iemirdzas zvaigznes, Ligita ietinas segā, apsēžas krēslā uz balkona, nesteidzīgi malko karstu tēju un sarunājas ar zvaigznēm. “No mana trešā stāva balkona paveras ļoti skaists skats uz tuvējo parku. Vismaz man te ir patīkams stūrītis. Pēc savas būtības esmu zemes cilvēks. Tēvs savā laikā man sacīja, ja viņš varētu būt tas, kas vēlas, viņš būtu zemnieks. Arī manī mīt kaut kas zemniecisks,” atklāj Ligita. Viņa nešķiro puķes – patīk vai nepatīk, bet ļaujas krāsu un smaržu vilinājumam, kā arī priecājas, ka ir vēl kāds kaimiņš, kas savu balkonu izdaiļojis ar puķēm. Arī ejot pa pilsētas ielām, Ligita labprāt pamielo aci pie skaistas puķu dobes, ziedu ieskauta balkona vai lodžijas.
“Galvenais, lai pamazām labais un skaistais izplatītos tālāk. Ja visu dara ar mīlestību, tad balkonu izdaiļos ne tikai puķes, bet arī zemenes, dažādu krāsu garšaugi un pat skujeņi. Katrs cilvēks uz balkona var veidot savu pasauli,” uzskata dārzniece un floriste Inese Baumane.
