Jānis Ļoļāns, bijušais Gulbīša vidusskolas direktors: Jau šobrīd augstskolu studentiem studijas dārgi izmaksā pat budžeta grupā. Ir jāmaksā par dzīvošanu Rīgā, par uzturu. Izskanējušais ierosinājums pāriet uz pilnīgu maksas augstāko izglītību novedīs pie tā, ka daudziem jauniešiem tādējādi būs liegts iegūt augstāko izglītību. Tad mēs būsim tāda nācija, kas diemžēl ar augstāko izglītību nevarēs lepoties. To sevišķi izjutīs lauku jaunieši, jo viņu vecākiem naudas ir ļoti maz. Ļoti lielai daļai jauniešu vienkārši nāksies atteikties no studijām. Jau tad, kad strādāju par vidusskolas direktoru, bija gadījumi, kad jaunieši, ar tiešām labām sekmēm beidzot vidusskolu, nevarēja studēt augstskolā. Ne tāpēc, ka viņiem nebūtu zināšanu, bet tieši naudas dēļ. Ne visiem bija iespējams sameklēt arī kādu darbu, lai studētu un strādātu vienlaikus. Uzskatu, ka šobrīd rast iespējas studijas apvienot ar darbu, ir kļuvis vēl daudz grūtāk. Daļa aizbrauks uz ārzemēm, lai mēģinātu mācīties un strādātm, bet ar laiku diezin vai arī ārzemēs viss būs tik vienkārši. Ne jau visi aizbraukušie uzreiz tiek pie labi atalgota darba. Pie pašreizējiem ekonomiskajiem apstākļiem valstī un cilvēku finansiālajām iespējām pilnīga maksas augstākā izglītība nav pieļaujama.
Tamāra Briede, Gulbenes 2.vidusskolas direktore: Noteikti ir jāsaglabā budžeta vietas augstskolās tiem studentiem, kuri ir spējīgi, bet nevar samaksāt par studijām. Vispirms vajadzētu arī noskaidrot, vai vispār ir zināms, kādu profesiju cilvēki mums Latvijā ir vajadzīgi. Tiekoties ar izglītības ministru, viņš teica, ka ir vajadzīgi inženieri un medicīnas darbinieki. Tad vismaz šo specialitāšu apguvei, par kurām zināms, ka tās ir vajadzīgas, augstskolās ir jāsaglabā budžeta vietas. Pieļauju, ka diemžēl tāda stratēģija, ka būs pilnīga maksas augstākā izglītība, mūsu valstī ir iespējama, jo arī ārzemēs par studijām ir jāmaksā, izņemot tikai dažas valstis. Tas novedīs pie tā, ka lielai daļai jauniešu nebūs ne darba, ne arī augstākās izglītības. Paraugoties uz šo problēmu no otras puses, ir tā, ka ne visi ir spējīgi mācīties augstskolās, tomēr cenšas tajās iestāties. Mēs cenšamies runāt ar šiem jauniešiem un viņu vecākiem, iesakot, ka varbūt labāk būtu turpināt mācības kādā arodskolā, bet viņi jau mūsos neieklausās. Daudz labāk viņiem vajadzētu mācīties arodskolās, apgūstot labas profesijas, jo šodien labu strādnieku ir grūti sameklēt. Mūsu valstī ir vajadzīgas strādnieku specialitātes.
Liāna Jansone, bijusī izglītības nodaļas vadītāja: Vai tiešām nepietiek ar to, ka mums visi jaunieši brauc projām? Tagad arī tie, kas vēlas studēt Latvijā, nevarēs to darīt. Mēs tiešām paliksim par pensionāru valsti. Ja Latvija zaudēs savus jauniešus, tad arī Latvijas nebūs. Es nespēju saprast, kā vispār kaut ko tādu var ierosināt! Jau šobrīd studēt ir sarežģīti. Tie, kas pamēģinājuši studēt par maksu, ļoti labi zina, ko tas nozīmē, jo budžeta vietas augstskolās sarūk. Saprotu, ka esam parādā kādam un tamlīdzīgi, bet tajā pašā laikā arī mūsu pilsētā pa ielām žvidzina dārgas automašīnas, lai gan degvielas litrs maksā latu! Dažkārt rodas tāda sajūta, ka tiek veikta plānveidīga Latvijas likvidācija. Protams, var mācīties arodskolā, bet ko jaunais cilvēks bez praktiskās pieredzes lai iesāk, ja viņam darba nav? Bez pieredzes nekur viņu neņem pretī, jo cilvēku ar pieredzi jau ir pilna pasaule. Arī mēs ar savu pieredzi neesam vajadzīgi. Mūsu ģimenē arī četri bērni ir projām. Visi vecumā līdz 25 gadiem. Vai tas ir normāli? Es nedomāju, ka mūsu valdībai nav prāta, vai ka tā ir muļķe. Tad jau mēs visi arī esam muļķi tāpēc, ka tādu valdību ievēlējām. Mēs vēlējām, domādami, ka kaut kas uzlabosies, nevis, lai visi laistos projām.
