Par Valsts meža dienesta ģenerāldirektora vietas izpildītāju iecelts Ziemeļaustrumu virsmežniecības, kas atrodas Gulbenē, virsmežzinis Andis Krēsliņš. Tiesa, ģenerāldirektora vieta vēl nav atbrīvojusies, jo Jānis Kinna slimo, tāpēc viņu no darba nevar atbrīvot, lai gan bijušais ģenerāldirektors ir iesniedzis atlūgumu.
“Pašlaik pildu ģenerāldirektora pienākumus, taču pagaidām nav zināms, kā būs turpmāk. Lai ieņemtu kādu amatu, ir vajadzīgs piedāvājums un cilvēks, kas piedāvājumu pieņem. Pagaidām esmu piekritis pildīt šos pienākumus līdz septembra vidum. Tālākais mans lēmums būs atkarīgs no vairākiem aspektiem. Turklāt nezinu, vai man šo vietu piedāvās,” skaidro A.Krēsliņš.
Viņš secina, ka ar nepietiekamu finansējumu J.Kinnas piedāvātā dienesta optimizācijas reforma nevar tikt īstenota. Tā paredzēja virsmežniecību funkcijas nodot mežniecībām un Valsts meža dienesta administrācijai. “Ja ir ļoti liels finansējums, tad tā var strādāt. Taču tā trūkuma dēļ mums nepārtraukti no darba aiziet labākie speciālisti, jo atrod labāk apmaksātu darbu. Šajā darbā atalgojums ir zems, bet atbildība liela. Tas nav normāli,” secina A.Krēsliņš. Viņš uzsver, ka pašlaik notiek lielo meža īpašumu konsolidācija un īpašnieki tiem meklē zinošus pārvaldniekus. Darba piedāvājumi tiek publicēti pat reģionu avīzēs.
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs ir izdevis rīkojumu sagatavot reformas modeli, mežniecības integrējot virsmežniecībās, un šobrīd tāds tiek izstrādāts. Vai, sapludinot mežniecības un virsmežniecības, necietīs mežu apsaimniekošana un uzraudzība? A.Krēsliņš uzskata, ka ne, ja atlikušos cilvēkus varēs nodrošināt gan ar transportu, gan ar pieeju jaunākajām tehnoloģijām. Par iespējamo paaugstinājumu viņš neizrāda prieku, jo gaidāmajās pārmaiņas dienestā nezināmo ir vairāk nekā zināmo. “Meža dienesta struktūra ir atkarīga no finansējuma un funkcijām. Šobrīd ir iespējams, ka būs izmaiņas Meža likumā un šīs funkcijas mainīsies. Likums, visticamāk, līdz rudenim netiks pieņemts,” norāda A.Krēsliņš.
