Piedāvātā pensiju indeksācija ne finansiāli, ne morāli nav iespējama, ņemot vērā Latvijas demogrāfijas prognozes un obligātā sociālās apdrošināšanas sistēmas (OSA) īstermiņa un ilgtermiņa nestabilitāti.
Kopš 2009.gada OSA sistēmas ietvaros notiek būtiska līdzekļu pārdale no šobrīd nodarbinātajām personām būtiskajiem apdrošināšanas veidiem, kā slimības, maternitātes un vecāku apdrošināšana, par labu pensiju apdrošināšanai. LDDK uzskata, ka tā nav tālredzīga valsts politika, bet politiķu vēlme izmantot administratīvo resursu un svešu naudu, lai tiktu atkārtoti ievēlēti 11.Saeimā.
Piedāvātā pensiju indeksācija novestu pie esošās situācijas tālākas pasliktināšanās, un visticamāk, jau tuvākajos gados būtu nepieciešama atkārtota sistēmas koriģēšana pensiju samazināšanas virzienā. Jau pašlaik pastāv būtisks speciālā budžeta deficīts – 2010.gadā deficīts bija 335 milj. latu, 2011.gadā plānots deficīts 366 milj. latu, bet 2012.gadā tiek prognozēts vairāk nekā 400 milj. latu liels deficīts.
Saskaņā ar aprēķiniem OSA budžetā uzkrātā rezerve, kas 2009.gada sākumā bija 951 miljons latu, būs notērēta līdz 2012.gada ceturtajam ceturksnim, kas radīs nepieciešamību aizņemties naudu no pamatbudžeta, kas liecina par sistēmas nespēju pastāvēt ilgtermiņā. Neplānotā indeksācija paātrinās sociālā budžeta rezerves izsīkumu un palielinās deficītu nākotnē.
Jau pirms diskusijas par pensiju indeksāciju LDDK norādīja, ka šie apstākļi nedod pietiekami optimistiskas prognozes, ka nākotnē būs iespējams vienlaikus nodrošināt gan pensiju izmaksu, gan uzņemties nesabalansēta pensiju speciālā budžeta izraisītas kredītsaistības.
LDDK ģenerāldirektore Elīna Egle: „Neadekvātas demogrāfiskās politikas rezultātā nākotnē pieaugs demogrāfiskā noslodze ar pensijas vecuma iedzīvotājiem, kuru nodrošināšanai nākotnē būs nepieciešami arvien lielāki līdzekļi, kas būs jāgūst no aizvien mazāka OSA iemaksu veicēju skaita. Mēs mānam sabiedrību ar šķietamu resursu pieejamību, tiek ‘’uzpirktas” pensionāru balsis it kā vecākā gadagājuma cilvēki neredzētu, ka nākotnes – nācijas ataudzes nav. Kopumā tas ir nožēlojami, ka ģimeņu pabalstiem resursu nav, bērnu dzimstība deputātus neinteresē.”
Ja piedāvātā pensiju indeksācija notiks, tiks palielināts budžeta deficīts 2011.gadā un 2012.gadā, kas būs pretrunā ar Latvijas mērķi virzīties uz sabalansētu valsts budžetu. Ņemot vērā to, ka Finanšu ministrs pamatoti norāda uz nepieciešamību atturēties no tālākas nodokļu celšanas, ir skaidrs, ka pensiju indeksācija nozīmētu arī citu budžeta izdevumu samazināšanu.
„Pašlaik optimistiskākie aprēķini rāda, ka 2012.gada budžetā būs nepieciešama apmēram 100 miljonu latu liela konsolidācija,” norāda E.Egle.
