Gulbenes novada dome palaikam no iedzīvotājiem saņem iesniegumus, kuros vai nu tiek lūgts piešķirt mazdārziņu, vai arī tieši pretēji – iesniegumi, kuros atsakās no mazdārziņa.
Lielāka interese – pavasaros un rudeņos
Gulbenes novada domes Attīstības un īpašumu nodaļas zemes ierīcības inženiere Anita Deksne “Dzirkstelei” stāsta, ka lielāks pieprasījums pēc mazdārziņiem ir rudeņos un pavasaros. Lai pie sakņu dārza tiktu pilsētā, kārtība ir šāda – jādodas uz novada domi pie A.Deksnes un jāraksta iesniegums. Pilsētā sakņu dārzi tiek piedāvāti, piemēram, aiz Viestura ielas vai aiz slimnīcas Upes ielā. “Parasti izrunājam, kurā vietā cilvēks vēlas sev dārziņu. Viestura ielā gan negrib ņemt, jo ir dzirdēts, ka tur bieži dārzus apzogot. Pilsētā tādas iespējas, kā nopirkt sakņu dārzu, nav,” stāsta A.Deksne.
Ir jārēķinās, ka par sakņu dārzu būs jāmaksā zemes nodoklis, kurš ir simbolisks. Parasti iedzīvotāji lūdz piešķirt 200, 300, arī 600 kvadrātmetrus lielus sakņu dārzus, bet lielākus gan ne. Ir gadījumi, kad vienā gadā paņem sakņu dārzu, bet nākamajā jau atsakās. “Visu gribēšanu darīt bieži vien piebremzē zagšana, bet citi vienkārši pārdomā,” saka A.Deksne. Pilsētā ir pietiekami daudz zemes gabalu, kas paredzēti iedzīvotājiem, kas vēlas sev sakņu dārziņu, tikai gribētāju nav īpaši daudz. “Pilsētā sakņu dārzi ir tiem, kas jau tos lieto gadiem. Jauno, kas grib sev dārziņu, ir maz,” saka A.Deksne. Viņa domā, ka labāk mazdārziņu ir iegādāties dārzkopības sabiedrībās, kā, piemēram, “Spārītē”, jo tur var, piemēram, arī celt dārza mājiņas, iegādāties to īpašumā. Oficiāli pilsētā uz ierādītā sakņu dārza mājiņu celt nedrīkst.
Vajag savu stūrīti zemes
Spārītes kooperatīva mazdārziņu teritorijā “Dzirkstele” sastop gulbenieti Zentu Ločmeli. Viņai šeit dārziņš jau ir kopš 1978.gada. “Dārzs man jau ir kopš pašiem pirmsākumiem. Sākām ar velēnu purināšanu, bet tagad ir privatizēts,” saka Z.Ločmele. Viņa novērojusi, ka apkārt ir arī pamesti mazdārziņi, kuri ir aizauguši. “Sākumā cilvēki paņēma, bet pēc tam pameta. Bet mēs esam tādi cilvēki, kuriem vajag savu stūrīti zemes, kur sev kaut ko var izaudzēt. Citādāk neprotam dzīvot. Raža visam šogad izskatās būs pietiekama,” stāsta Z.Ločmele.
Viņa stāsta, ka mazdārziņos tomēr vairāk rosās vecāka gadagājuma cilvēki, jaunie parādoties retāk vai arī mazdārziņš jaunajiem vairāk ir paņemts atpūtai.
Tam piekrīt cita mazdārziņa īpašniece Iveta Simsone. Viņa ar vīru mazdārziņu iegādājās pirms trim gadiem, lai būtu vieta, kur atbraukt, atpūsties, izbaudīt pirti. “Mazdārziņu iegādājāmies, lai nav jādzīvo tikai dzīvoklī, lai ir vieta, kur atbraukt, bet nevis lai kaut ko izaudzētu,” saka I.Simsone.
Abu mazdārziņu saimnieces atzīst, ka ir nācies ciest arī no garnadžiem. “Vienā gadā zagļi izdemolēja dārza mājiņu. Meklēja metāllūžņus, pie reizes paņēma arī kaut ko citu,” atceras Z.Ločmele. Savukārt I.Simsonei pagājušajā ziemā no pirtiņas nozagti zvejas rīki un golfa piederumi. Viss gan beidzies laimīgi, jo policijai izdevās gan zagļus notvert, gan mantas atgūt.
