Dieviņš 64 gadus vecajam gulbenietim Andrim rokās ir ielicis rīksti. Bērnībā viņš to vēl nezināja, tolaik prātā bijušas tikai palaidnības vien. Savu talantu Andris, kurš pēc horoskopa ir enerģētiskais Strēlnieks, apzināja jaunības gados. Tas līdztekus šofera darbam kļuva par viņa hobiju. Laika gaitā daudzi viņa īpašās spējas ir novērtējuši. Tāpēc Andris smej, ka viņam reklāmu nevajag un savu uzvārdu “Dzirksteles” lasītājiem neatklāj. Vien saka, ka ir palīdzējis ar padomu ēku būvētājiem un aku racējiem ne tikai Gulbenes novadā, bet arī Cēsīs, Limbažos, Valmierā, Madonā un citviet Latvijā. Andris nav Latvijas Rīkstnieku un zintnieku brālībā, kaut zina, ka tāda ir. Viņš arī nav nekur īpaši mācījies, kā jādarbojas ar rīksti. Andris uzskata, ka talants cilvēkam vai nu ir, vai tā nav. Viņaprāt, talants nav domāts biznesa taisīšanai, bet kalpošanai cilvēkiem.
– Kāpēc reizēm vasarā akas kļūst sausas?
– Nav pareizā vietā vai pareizā dziļumā raktas. Cilvēks saka – vajag aku. Roc! Bet, ja vajag arī ūdeni, nevis tikai aku, jāprasa padoms rīkstniekam. Es varu pateikt, kur un cik dziļi ir jārok aka. Un problēma tiek atrisināta pat šķietami bezcerīgos gadījumos. Ir vietas, kur akas ūdens pietiek tikai iztikai. Bet, ja aka izrakta āderu krustpunktā, ūdens būs daudz vairāk. Piemēram, Gulbenes vecajā kapsētā vasarā akā ir ūdens trūkums. Aka ir dziļa, bet tā rakta uz vienas āderes. Nesen biju kādās mājās, kur sūdzas par seklu aku. Visa vaina tur, ka pagalmā uz tās pašas āderes ir izrakts arī dīķis. Darbojas savienoto trauku princips – viss ūdens aizplūst uz dīķi.
– Kas jums ielika rīksti rokās?
– Tas bija 1972.gadā. Rados cēlām māju. Sievastēvs par padomdevēju bija pieaicinājis kādu viņam pazīstamu rīkstnieku. Gribējās uzzināt, kā rīkste viņa rokās strādā. Pats pamēģināju. Iznāca! Rīkstnieks teica, ka man rokās esot trīsreiz lielāks spēks nekā šim. Viņš smējās, ka sievastēvam nekur citur padomdevējs nebija jāmeklē. Tāds jau ir pašu ģimenē. Rīkstīte manos pirkstos burtiski griežas! Man izdodas pat noteikt virzienu, kādā ādere “staigā”. Nav atšķirības, vai atrodos ēkas pirmajā vai divdesmit pirmajā stāvā. Rīksti manās rokās nepiemānīs komunikācijas sistēmas, ūdensvadi. Tā paliks mierā, ja apakšā, zem zemes, nebūs avota. Tas pats notiks arī, ja ar rīksti sēdēšu laivā uz ezera. Ja tajā vietā nav avota, rīkste paliks mierīga, bet, kolīdz sajutīs avotu, tā atdzīvosies. Rīkstes pagatavošanai derēs jebkurš lapu koks. Kaut vai parasts kārkls. Man klausa arī alumīnija stieple.
– Zeme ir pilna ar āderēm?
– Pilna gan. Ja māja ir uz āderēm, to uzreiz var pamanīt! Pamati, sienas plaisā! Mājā iekšā kaķis vienmēr guļ uz āderes. Taču dabā var atrast mājas, kuras atrodas vietā bez āderēm. Vienā gadījumā noskaidroju, ka tās senatnē cēlis cilvēks, kuram pašam rīkste klausījusi. Šodien mani bieži sauc palīgā, kad jāizrauga vieta, kur būvēt ēku. Labi, ja laikus pasauc. Nesen gadījās viesoties kādās jau uzbūvētās skaistās, jaunās mājās. Vaicāju, kurš gan te dzīvos uz diviem āderu krustpunktiem?! Tādā vietā tikai stārķi var ligzdas vīt. Šie putni tieši meklē āderu krustpunktus. To pašu var sacīt par bitēm. Ja jaunu bišu mājiņu nolikšu āderu krustpunktā, dodu 100 procentu garantiju, ka tur iemājos bites. Sava vai sveša bitīte, bet būs! Nolieku tuvumā citu stropu – ne uz āderes. Vēlāk ņemu medu no šā stropa un no otra, kurš ir uz āderes. Vienas bites izrādās ir slinkojušas. Protams, ne jau tās, kuras dzīvo uz āderes.
Cilvēka veselībai gan dzīvošana tādā vietā nenāk par labu. Agrāk latvieši ar gudru ziņu izraudzījās, kurā vietā jābūvē māja, precīzi zināja, kurā vietā jābūt durvīm, kurā logiem. Tāpēc vecās ēkas ir tik izturīgas, stāv simts gadu. To pašu varu teikt par lopiņu novietnēm. Senatnē latvieši kūti prata uzcelt tā, lai dzīvniekiem tur būtu mierīga dzīvošana. Kāpēc šodien dažā kūtī lopi mauro, trako? Tāpēc, ka tiem jādzīvo uz āderēm!
Padomju gods, kad manai ģimenei iedalīja zemes apbūves gabalu 600 kvadrātmetru platībā, izvēles iespēju nebija daudz. Tāpēc manas ģimenes māja Gulbenē ir uz “mēmajām āderēm”. Toreiz, kad cēlu māju, es nemaz vēl nezināju par savām spējām noteikt āderes. Lūk, rezultāts!
– Vai nekad un nekādos apstākļos cilvēkam nav jādzīvo uz āderēm?
– Gultai nevajadzētu būt uz āderes, jo tad sapnī rādās murgi, no rīta ir maisi zem acīm. Tā izpaužas negatīvās enerģijas ietekme. Darbavietā nevajadzētu sēdēt uz āderes. Bet pirtiņa noteikti ir jāceļ tieši tādā vietā! Tas vajadzīgs, lai no cilvēka izdzītu laukā negatīvo enerģiju. Atpūtas klubiem, vietām, kur notiek diskotēkas, jābūt uz āderēm! Lai cilvēks varētu iztrakoties, izlādēties!
– Kā vislabāk cilvēks pats var mēģināt noteikt āderes mājās?
– Ar zelta gredzenu, kas iekārts vilnas dienā. Diega galā jāsamet cilpa un jātur uz viena pirksta. Kur būs ādere, tur svārsts parādīs. Var mēģināt to pašu darīt arī ar kartupeļu rīves palīdzību. Kad āderu vietas ir atklātas, vajadzētu mājās pārbīdīt mēbeles, ja vien tāda iespēja ir. Svarīgāk, lai gulēt būtu veselīgi, nevis tikai skaisti.
– Ja tomēr ir jādzīvo uz āderēm gribot negribot, ko tad?
– Mājoklī jāmēģina neitralizēt negatīvais āderu starojums. Tautā zina, ka šim nolūkam noder puķes – mājas svētība vai līdakaste. Šo puķu podi jānoliek āderu vietā. Negatīvo starojumu neitralizēs arī divi zirga pakavi, ja tie nolikti viens otram pretī ar mazu atstarpi “o” burta veidā – ar “ragiem” kopā. Piesitiet pakavus pie koka dēlīša! Tāds veidojums jānoliek zem gultas. Gulētājam neviena ādere tad netiks klāt! Palīdzēs arī aitāda, ja to paklāj zem gultasvietas. Aita vispār ir īpašs dzīvnieks. Tai pat čūskas nekož!
– Vai āderes mēdz “staigāt”? Vai tās var piespiest aiziet projām uz citu vietu?
– Daba ir un paliek daba. Ar āderi ir jāsadzīvo. Zinu Gulbenē aptieku, kuras ēkas pagrabā pavasaros sakrājas ūdens. Tā bija un būs, jo māja ir uz āderēm. Ielika pagrabā sūkni. Tas palīdz. Bet, ja sūknis salūst, atkal pagrabs ir pilns ar ūdeni. Lai jūsu māja neatrastos uz ūdens āderēm, avotiem vai uz seismiskām zemes plaisām, kas varētu negatīvi ietekmēt jūsu veselību, jums ir nepieciešams veikt rīkstniecību, kas ļaus izvairīties no nepatīkamajām sekām.
