“Jānīts neklausās, bet cīnās, vēlāk pats par sevi brīnās,” tā, lūk, Kaimiņš Jēcis izsakās par aktīvu vidzemnieku piedalīšanos tautas nobalsošanā par 10.Saeimas atlaišanu.
Zatlers pamudināja tautu un lika tai saprast, ka vara pieder tautai. Un deputāts ir tautas algots, tās sastāvdaļa. Tā sakot, ar tautas lēmumu iesēdināts deputāta krēslā. Bija izveidojusies situācija, kad deputāti ir tie visu zinošie un varošie. Viņi ir aizsargāti, viņus nedrīkst aizskart, lai ko viņi darītu. Tā nonāca līdz absurdiem Saeimas balsojumiem, līdz Zatlers tam pielika punktu, ierosinot 10.Saeimas atlaišanu. Viss ir paveikts, sākums ir. Bet vecās partijas pārgrupējas. Atkal un atkal vecie deputāti kā mušas līp pie Saeimas medus poda. Bet īpašu mušpapīru nav. Vēlēšanu likums nav mainīts. Lai cik mēs nevēlamam kungam pievilktu mīnusu, viņš tik un tā tiks deputāta krēslā. Te nu ir tā morāle un izpratne par to. Viņi ir aizmirsuši, ko sastrādājuši. Neatvainojās tautai, ka ir bijuši nemākuļi.
Padomājiet paši, kādi mēs izskatījāmies tad, kad sabruka PSRS! Bijām attīstīta republika ar nesliktu lauksaimniecību, labi attīstītu vieglo rūpniecību, ražojām vilcienu vagonus visai Padomju Savienībai! Mēs nevienam nebijām parādā naudas izteiksmē! Bet, lūk, tagad valsts ir parādā 5 miljardus 325 miljonus latu, kurus vajadzēs atmaksāt mūsu bērnu bērniem. Rodas jautājums, cik tad kompetenti un gudri jūs, deputāti, vadījāt valsti, ja tauta jūsu darbu novērtēja ar patriekšanu no Saeimas? Kaut gan tur atradās arī nevainīgi cilvēki. Visu darīja vecie vilki, kuri grib valdīt joprojām.
Tagad mums jābūt īpaši vērīgiem. Manas un kaimiņa domas ir dot “zaļo gaismu” Zatlera Reformu partijai bez liekas piekasīšanās. Paldies dievam, ka ir cilvēki, kuri viņam seko, kuri nav apsmērējušies, piesavinoties tautas mantu. Ja mēs daudz prātosim, atkal tiksim aptīti ap pirkstu un atradīsimies tur, kur bijām. Ne jau naudas aizdevēji mūs izvedīs no krīzes, kurā ieveda mūsu valstsvīri – bijušie un joprojām gribošie atrasties varas gaiteņos. Domāsim un būsim saliedēti vēlēšanās!
