Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības valde bija nolēmusi uz laiku atlikt līguma grozījumu parakstīšanu ar Veselības norēķinu centru, jo jaunie finansējuma piešķiršanas kritēriji šķiet netaisnīgi.
Neparakstīt šādu līgumu jau nolēmusi Kuldīgas slimnīca. Latvijas slimnīcu darbinieki arī apsver streika iespēju. Tomēr SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība” kapitāldaļu turētājas pašvaldības nolēma, ka līgums ar Veselības norēķinu centru tomēr ir jāparaksta, jo pretējā gadījumā slimnīcai vispār nepiešķirs finansējumu. Saskaņā ar Veselības ministrijas datiem faktiskais finansējuma samazinājums slimnīcu apvienībai ir 51 083 lati. “Finansējums ir ievērojami samazināts,” “Dzirkstelei” atzīst Gulbenes novada domes priekšsēdētāja Sandra Daudziņa.
Izmisums un neziņa par slimnīcu apvienības nākotni pamudināja valdes priekšsēdētāju Mudīti Jaceviču otrdien iesniegt atlūgumu. Otrdien, 16.augustā, plānota SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība” īpašnieku sapulce, kurā lems, kā būt tālāk.
Ja neparakstītu līgumu,
nebūtu algu
“Juristi mums skaidroja situāciju, ka līguma neparakstīšanas gadījumā slimnīcas darbinieki nesaņemtu algas pilnīgi noteikti. Situācija bija tāda. Turklāt bija noteikts, ka līgums ir jāparaksta mēneša laikā, citādi Veselības norēķinu centrs to varētu izbeigt. Nevarējām gaidīt. No likuma viedokļa nav nemaz cita ceļa. Ir jāparaksta tāds līgums, kādu mums piedāvā,” saka S.Daudziņa.
Viņa piebilst, ka Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības kapitāldaļu turētāji nav apmierināti ar finansējumu. S.Daudziņa saka, ka jāturpina sarunas ar Veselības ministriju par to, kā palielināt finansējumu slimnīcu apvienībai.
“Mēs arī analizējam slimnīcu darbību. Kapitāldaļu turētāji lēma par audita veikšanu savās slimnīcās. Pēc tam skatīsimies, kādus lēmumus pieņemt. Ir problemātiski ar finansējumu. Negribas teikt skarbi, bet būs nepieciešama citāda darba organizācija,” uzskata S.Daudziņa. Viņa skaidro, ka pašvaldības nevar finansiāli atbalstīt slimnīcu apvienību. “Pašvaldībām nav tādu līdzekļu, un medicīna arī nav pakalpojums, kas jānodrošina pašvaldībām,” saka S.Daudziņa.
Liek saprast – finansējumu nepalielinās
“Kaut arī Veselības norēķinu centrs izprot radušos situāciju par 2011.gada otrā pusgada nepietiekamo finansējuma apjomu, tomēr piešķirtie valsts budžeta līdzekļi neļauj palielināt pakalpojumu apjomu stacionārajās ārstniecības iestādēs. Visi centram piešķirtie valsts budžeta līdzekļi tika ietverti līgumu grozījumu finanšu apjomos,” saka Veselības norēķinu centra sabiedrisko attiecību vadītājs Toms Noviks. Viņš arī informē, ka līgumu grozījumus pēc līdz 9.augustam datiem bija jau parakstījušas 15 no kopumā 19 stacionārās ārstniecības iestādēm.
Viņš arī norāda, ka visām slimnīcām finansējums tiek piešķirts pēc vienotiem kritērijiem un nav pamata “vienai slimnīcai plānošanu veikt atšķirīgi kā citām, kas atrodas tādos pašos apstākļos”.
Saskaņā ar “Lursoft” datiem SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība” ir reģistrēta 2010.gada 26.janvārī. Tās pamatkapitālā ir
2 608 922 lati. 41,18 procenti kapitāla daļu apvienībā pieder Balvu novada pašvaldībai, 31,01 procents – Gulbenes novada domei, 17,11 procenti – Viļakas novada domei, 7,04 procenti – Rugāju novada domei, 3,66 procenti – Baltinavas novada domei. Vienas kapitāla daļas vērtība ir viens lats. Apvienībā ir izveidota valde četru cilvēku sastāvā: valdes priekšsēdētāja jaungulbeniete Mudīte Jaceviča, valdes locekļi – rancēnietis Jānis Antaņevičs, Sandis Puks no Bērzpils un balveniete Irēna Sprudzāne.
Šā gada sākumā Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienībā bija 301,5 štata vietas jeb slodzes.Apvienībā strādāja 322 darbinieki, tajā skaitā 52 ārsti, 124 vidējā personāla pārstāvji. Slimnīcu apvienībā ir 146 gultas vietas pacientiem. Darbs sadalīts tā saucamajās “akūtajās” un “klusajās” nedēļās, tas nozīmē, ka katru mēnesi pirmās 15 dienas Gulbenes slimnīca pacientiem sniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību, bet mēneša otrajā pusē to dara Balvu slimnīca.
