Gulbenes lauksaimnieku biedrības biedri devās pieredzes apmaiņas braucienā uz Kurzemes saimniecībām. Brauciena galvenais mērķis bija iepazīt mājražošanas un kooperācijas pieredzi Kurzemē. Par to “Dzirksteli” informē biedrības konsultante Mudīte Motivāne.
Šokolādes trifeles un vīns
M.Motivāne stāsta, ka Kurzemē viens no lielākajiem un atpazīstamākajiem ir augļu un dārzeņu pārstrādes uzņēmums SIA „Pure Food”. “Mūsu apmeklējuma brīdī aktīvi tika pieņemtas ogas, tāpēc augļu un ogu pārstrādes ceha darbu netraucējām, bet bijām gaidīti šokolādes izstrādājumu cehā. Tur iepazinām šokolādes trifeļu ražošanas ciklu, sākot no gardo našķu izejvielu noliktavas līdz gatavo konfekšu iepakošanas līnijai. Uzzinājām, ka visintensīvākā konfekšu ražošana notiek ap Ziemassvētku laiku, bet vasarā, kad ir karsts, ražošana notiek tikai īpašu pasūtījumu gadījumos,” redzētajos iespaidos dalās M.Motivāne.
Tālākais ceļš lauksaimniecības biedrības biedrus veda uz saimniecību, kuras galvenā nodarbošanās ir ekotūrisms un vīna gatavošana. “Zemnieku saimniecībā „Drubazas” mūs sagaidīja vides gids Māris Lācis. Viņš aicināja ekskursijā pa dabas takām un lika visiem kopīgi atpazīt vismaz 100 augus, kas aug takas tuvumā. Mūs ļoti aizrāva šī darbošanās ziedošajā pļavā. Saimniecība atrodas dabas parkā Abavas ielejā, un te atrodas unikālas dabas vērtības – dabiskas kadiķu audzes kaļķainās pļavās. Lai uzturētu pļavas labā stāvoklī, tās tiek noganītas. Šim nolūkam aplokos dzīvo savvaļas govis. Ekotūrisms un saimnieka vīna darīšanas prasme ir tā, kas piesaista apmeklētājus. Vīns tiek gatavots no avenēm, pīlādžiem un arī no vietējām vīnogām. Te varējām novērtēt, kā unikālās dabas bagātības un saimnieka izdoma piesaista arī ārvalstu tūristus,” stāsta M.Motivāne.
Bauda veselīgo auzu tēju un auzu pienu
Pieredzes apmaiņas braucienā tika apmeklēta arī Sabiles puse, kur apskatīta saimniecība “Muižciems”. Šī ziema gan saimniecības augļu dārzam ir nodarījusi lielu postu un lielākā daļa labāko aveņu šķirņu ir gājusi bojā. Taču tās šķirnes, kas izturējušas klimata pārbaudi, ir pietiekami labs pamats jau apskatītās „Drubazu” saimniecības ekoloģiski tīrajam vīnam. “Šajā jomā ir izveidojusies laba sadarbība, jo gan vīna darītājiem, gan augļu dārza saimniekiem ir svarīgi savstarpēji sadarboties,” saka M.Motivāne.
Paviesojušies Sabilē, lauksaimnieki devās uz Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūtu. Šeit viņi pārliecinājās, ka Latvijā par spīti krīzei aizvien sekmīgi notiek graudaugu selekcijas darbs. Selekcijas stacija apsaimnieko apmēram 200 hektārus lauksaimniecības zemes, kuros ir ierīkoti izmēģinājumu lauki. Institūts var lepoties ar tādu slavenu miežu šķirni kā ‘Abava’, vasaras kviešiem ‘Uffo’ un ziemas kviešiem ‘Fredis’. Šeit tiek audzēti arī kailgraudu mieži un var iegādāties zālāju sēklu. “To, cik veselīgi un svarīgi ir ikdienas uzturā lietot pilngraudu produktus, mūs pārliecina selekcijas stacijas pētniece Solveiga Maļecka. Ar interesantas prezentācijas palīdzību mūs iepazīstināja gan ar selekcijas darba specifiku, gan ar graudaugu dažādajām izmantošanas iespējām. Varējām nobaudīt arī auzu tēju, auzu pienu un kailgraudu miežu salātus, jo arī tas ir veids, kā dažādot ikdienas uzturu un dzīvot veselīgi,” saka M.Motivāne.
Iepazīstas ar vilnas
pārvērtības procesu
Lauksaimnieki apciemoja arī Laucienes pagasta Mierkalnu mājas. Šeit viņi baudīja ne tikai ziedu burvību, bet arī “Mierkalnu” saimnieka gatavotos saldi smaržojošu āboliņa ziedu, zemeņu un tomātu vīnus.
Pēc tam viņi devās uz Vandzenes pagasta zemnieku saimniecību „Bērzi”, kas nodarbojas ar kazu audzēšanu un kazas piena pārstrādi mājas apstākļos,” saka M.Motivāne. Pašlaik saimniecībā ražo dažādus kazas sierus, gatavo arī kazas piena jogurtus ar ogu piedevām un saldo biezpiena sacepumu.
Pieredzes braucienā lauksaimnieki apmeklēja arī piensaimnieku kooperatīvo sabiedrību „Dundaga”.
Savukārt, domājot par nākotnes perspektīvu, viņi devās uz Pāci, kur iepazinās ar vilnas pārvērtību procesu no brīža, kad mīkstais kažoks no aitas muguras tiek atvests uz pārstrādi, līdz brīdim, kad krāsainas dzijas pavedieni priecē rokdarbnieču acis. “Šeit aitas vilnu uz pārstrādi var vest ikviens cilvēks no visas Latvijas un pretī saņemt gatavu dziju izvēlētā krāsas tonī. Dzija tiek krāsota ar ekoloģiskām krāsvielām no Šveices,” stāsta M.Motivāne.
Degustē sojas produktus
„Jaunsniķeru” sētā Dundagas novadā lauksaimniekus pārsteidza lauki ar daudziem akmeņu krāvumiem. Izrādās, akmeņainība ir viena no lielākajām šīs puses zemnieku bēdām. Taču „Jaunsniķeros” ar akmeņiem sadzīvo, un vēl šajā sētā lielā cieņā ir tradicionālie Kurzemnieku ēdieni – sklandrauši un pūtelis. M.Motivāne domā, ka šis ir lielisks piemērs, kā var nodarboties ar interesantām lietām vietās, kur augsnes apstākļi nav tik labvēlīgi kultūraugu audzēšanai.
Pēdējais ceļa mērķis bija Slīteres puses saimniecība „Mežlīdumi”, kas ir veselības saimniecība, kur iespējams ne tikai baudīt Slīteres Zilo kalnu neatkārtojamo dabas ainavu, bet arī saņemt masāžas procedūras un degustēt dažādus sojas produktus. No sojas pupiņām saimnieki ir iemācījušies pagatavot pienu, biezpienu, arī dažādas pastētes un citus ēdienus, ko lieto ikdienā savā uzturā un pacienā arī apmeklētājus.
M.Motivāne ir pārliecināta, ka galvenais ieguvums no šī brauciena ir no katras apmeklētās saimniecības saņemtais optimisms, ka vajag turpināt iesākto, piesaistot jaunas idejas. “Svarīgi ir redzēt, ar kādām idejām strādā citur, kā iespējams realizēt ieceres un sapņus. Viena no populārākajām atziņām, ko brauciena dalībnieki minēja, bija – „ja grib, tad var”. Un ir ļoti svarīgi saglabāt cilvēkos vēlmi strādāt. Pieredzes apmaiņas braucieni ir tie, kas ne tikai saglabā šo vēlmi, bet arī sniedz jaunas idejas un drosmi ieviest kādas inovācijas savas darbības uzlabošanā. Ļauj paskatīties ar svaigāku skatu uz savu saimniecību un izvērtēt, ko vēlētos darīt vai tieši pretēji – nevēlētos darīt savā saimniecībā,” saka M.Motivāne.
