Pie Vecgulbenes muižas ēkas pazūd piemiņas zīme

Zudis apliecinājums novada centra piederībai 1918.gadā pasludinātajai Latvijas brīvvalstij

Kad un kur pazudusi piemiņas plāksne, kuru 2008.gadā pie Vecgulbenes muižas manēžas fasādes bija izvietojusi pilsētas dome, to saskaņojot ar toreizējiem vēsturiskās ēkas īpašniekiem? Šādu jautājumu “Dzirkstelei” uzdeva Juris Zeibārts, atvaļinātais ģenerālmajors.

Viņš pastāstīja: “Pirms nedēļas, staigājot pa pilsētu ar ciemos atbraukušu radinieci no Valmieras, pieminēju, ka Gulbeni atbrīvoja kājnieku pulks, kas nesa Valmieras vārdu. Sakarā ar to, ka bijām pie baznīcas, nolēmām aizstaigāt arī līdz bijušai manēžai, kas tagad ir viesnīca un saucas “Vecgulbenes muiža”. Ar patiesu izbrīnu atklāju, ka plāksnes, kas piemin pilsētas atbrīvošanu, vairs nav… Kaut gan – nosaukt manas tā brīža izjūtas par izbrīnu nozīmē tās aprakstīt visai vienkāršoti. Atzīšu, ka arī pats nebiju agrāk pamanījis plāksnes neesamību, jo muižas gals nav manu ikdienas gaitu skaitā. Skaidrs ir tas, ka 2019.gada 31.maijā, kad tika atzīmēta pilsētas atbrīvošanas 100.gadadiena, plāksne atradās savā vietā.”

Uzskats: notikušais ir vērtējams kā necieņa

J.Zeibārts saka: “Rodas vairāki jautājumi, un ceru, ka ne tikai man. Kā vairāk nekā trīsdesmit gadus pēc neatkarības atjaunošanas tā vienkārši var pazust piemiņas zīme, kas vēsta par mūsu valstij un pilsētai svarīgu notikumu? Kad plāksne pazuda un kas to paveica? Kur plāksne atrodas pašreiz? Kā militārpersonai, lai arī atvaļinātai, man nebūtu jāļauj vaļa emocijām, bet šoreiz tāds būšu – uzskatu, ka notikušais ir salīdzināms ar mūsu valsti ķengājošiem tekstiem “Facebook” vai “TikTok”, par ko mutes bajāri dabū atbildēt. Taču šeit tie nav pat vārdi, bet ir reāli darbi, kas parāda necieņu pret mūsu pilsētu un valsti, un tās vēsturi. Ceru, ka laikraksta “Dzirkstele” žurnālistiem būs vēlme noskaidrot radušos situāciju un darīt to zināmu lasītājiem, jo notikušais, manuprāt, nebūtu uzskatāms par vienkāršu, ikdienišķu lietu. Saviem jautājumiem, manuprāt, par notikušo būtu jārodas arī novada pašvaldībai, vēl jo vairāk tāpēc, ka pazudusī piemiņas plāksne tapa un tika atklāta ar aktīvu tā laika pašvaldības vadītāja Nikolaja Stepanova līdzdalību,” saka J.Zeibārts.

Šādai plāksnei vieta pie pašvaldības īpašumiem

Vecgulbenes muižas manēžas saimnieks, SIA “A.S.I.M.” valdes priekšsēdētājs Ainars Melders “Dzirkstelei” teica: “Nezinu, kur tā plāksne palikusi. Kāds ir paņēmis. Remontējot kāds zēns būs paņēmis. Kas to zina. Vai tad tam kāda nozīme? Bet bija jābūt tai plāksnei. Esmu palaidis garām…”
Manēžas ēka ir privātīpašums, kuram jau pirms kāda laika ir nomainījies saimnieks. Plāksne uz nama fasādes tika izvietota, kad šim nekustamajam īpašumam bija citi saimnieki. Ar A.Melderu plāksnes atrašanās uz fasādes nav saskaņota. “Nelieku un viss,” viņš saka un piebilst, ka komercdarbībai šī plāksne, kura apliecina, ka Gulbeni atbrīvoja no boļševikiem, finanšu pienesumu nedod. A.Melders atzīst, ka minētās plāksnes atrašanās pie manēžas, kurā ir viesnīca un restorāns, fasādes nebija īsti vietā. Viņš uzsver, ka šādas plāksnes var izvietot pie pašvaldības īpašumiem. A.Melders solīja “Dzirkstelei”, ka pameklēs, kur varējusi palikt noņemtā plāksne.

Piemiņas plāksnei būtu jāatgriežas savā vietā

“Dzirkstele” lūdza komentāru Gulbenes novada domes priekšsēdētājam Andim Caunītim, kurš teica: “Gadās tā, ka remonta laikā kaut ko noņem vai demontē un aizmirst uzreiz uzlikt atpakaļ. Mēdz gadīties. Bet vai apzināti noņemts? Nedomāju. Bet tas jau noticis būs labu laiku atpakaļ, jo pats A.Melders jau tādu lielu remontu manēžai nav veicis.”
Pilsētas pārvaldes vadītājs Gints Āboliņš neatsaucās “Dzirkstelei” runāt par šo tēmu.
Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja direktore Valda Dārgais laikrakstam sacīja – arī muzejam vietējās sabiedrības pārstāvji ir devuši ziņu, ka pie Vecgulbenes muižas manēžas vairs neatrodas piemiņas plāksne. Viņa uzskata, ka plāksne ir jāatrod. “Būtu pareizi, ja tā tiktu atdota muzejam, bet vēl pareizāk būtu, ja šī plāksne atgrieztos savā vietā, kur tā bija stāvējusi iepriekš,” teica V.Dārgais.

UZZIŅAI
● Tieši pirms 105 gadiem – 1919.gada 31.maijā – jaunizveidotās Latvijas Armijas 1. (vēlāk 4.) Valmieras pulks atbrīvoja Vecgulbeni, tagadējo Gulbeni. Tādējādi šeit tika izbeigta lielinieku vara un sarkanā terora plosīšanās, pilsēta kļuva par 1918.gada 18.novembrī dibinātās Latvijas valsts daļu.
● 2008.gada 11.novembrī, Lāčplēša dienā, Juris Zeibārts kā Zemessardzes komandieris pārstāvēja Nacionālos bruņotos spēkus svinīgā pasākumā pie bijušās Vecgulbenes muižas manēžas ēkas, kur tika atklāta piemiņas plāksne ar tekstu: ”Saulīte ausa Brīvības cīņām! Latvijas Brīvības cīņās Valmieras 1. kājnieku pulks un Igaunijas Nacionālās armijas daļas 1919. gada 31. maijā atbrīvoja Vecgulbeni no boļševikiem.”
Avots: “Dzirksteles” arhīvs

#SIF_MAF2024 #manspagastsmanapilsēta

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Dzirkstele”. Publikācija tapusi projektā “Mans pagasts, mana pilsēta” sadarbībā ar laikrakstiem “Staburags”, “Zemgales Ziņas”, “Bauskas Dzīve”, “Ziemeļlatvija”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Latvijas Avīze”.