Gulbenietes Līvijas Gusāres puķu dobi, kas atrodas Emzes ielā 32, “Dzirksteles” konkursam pieteica viņas kaimiņiene Inta Laiviņa. “Galvenais arguments, kāpēc pieteicu Līviju konkursam, ir tas, ka Līvijai nav tikai viena puķu dobe. Vērā ņemama ir arī dobju apkārtne. Emzes parka purvainajā malā izveidot kaut ko tik skaistu un vienkāršu nav nemaz tik viegli,” raksta pieteicēja.
Līvija par savām mīļajām puķēm gādā tikai nedēļas nogalē un svētku dienās, jo pārējās dienas viņa strādā Rīgā. Saimniece smejas, ka tad, kad no lielpilsētas atgriežoties savā Emzes ielas klusumā, viņa vispirms steidzot apraudzīt puķes.
Visu darām kopīgi
Ar katru gadu Gusāru ģimenes kopīgi iekoptā pagalma dobēs puķu skaits palielinoties. Dekoratīvi dažādu nokrāsu ilggadīgie augi un puķes ir ieņēmušas vietu ne tikai gar pagalma vienu malu, bet arī ap māju, saimniecības ēkām. Tās novilkušas krāšņu robežu ar kaimiņu teritoriju un aizstiepušās garām dīķim līdz pat no kārklu klūgām darinātajam žogam, pār kuru ziņkārīgi savas dzeltenās galvas pārliekušas saulespuķes. Pašu darinātais žogs radies labdabīgas skaudības rezultātā. Kaimiņiene tādu pinumu darinājusi, lai nomaskētu komposta kaudzi. Līvija negribējusi atpalikt un ķērusies pie žoga veidošanas. “Šīs dobes, zāliens un augi nav tikai mans nopelns, jo par to gādājam kopā – arī dēls un vīrs,” stāsta Līvija.
Noteicošā ir krāsainība
Līvija aizvien vairāk vietas dobēs atvēl daudzgadīgajām puķēm, par noteicošo izvirzot ziedu krāsu daudzveidību. “Vispirms dobēs tiek ierādīta vieta augiem un puķēm, kas uzzied un sazaļo pavasarī. Tiem seko vasaras puķes, bet rudenim raksturīgie ziedi aizņem dobju pēdējās rindas,” stāsta saimniece. Šādi izkārtojot augus, esot iespējams pamanīt arī pieļautās kļūdas. Arī šajā mēnesī Līvija iecerējusi labot vairākas no tām, lai nākamajā gadā gadalaiki un tiem atbilstošie augi sekotu cits citam noteiktajā kārtībā. “Neesmu mācījusies nekādos puķkopības kursos, bet paklausījusi savai sirdsbalsij,” saka Līvija.
Ar puķēm ir jādalās
Uz dobēm puķes atceļojušas nevis no retu augu stādaudzētavām, bet no radinieku un paziņu dārziem. “Ļoti daudz puķu esmu saņēmusi no vīra priekšnieka Agra Miķelsona. Kad Agris atbrauc ciemos, viņš uzreiz ievēro, kur esmu pieļāvusi kļūdas, izvietojot augus dobēs, kādu puķu man nav. Agris ir ne tikai kritisks, bet pamana arī to, ka esmu izveidojusi pareizi augu un to krāsu kompozīciju,” smejas saimniece. Ja kāds Līvijas dobē ir ieraudzījis sev tīkamu puķi, viņa laipni atvēl daļu no tās.
Tīksminās par asterēm
Šobrīd daudzkrāsainai upei gar zāliena vienu malu līdzinās krāšņi uzziedējušie flokši, visapkārt izplatot savu smaržu. Starp tiem ielavījusies arī tumšzilā kurpīte. Līvija atzīst, ka viņai visas puķes esot mīļas, tomēr vislabāk patīkot asteres, kas šovasar nav padevušās. “Man patīk asteru krāsu daudzveidība un ziedu forma. Ja daudziem asteres asociējas ar tuvojošos rudeni, tad man tā nav. Manuprāt, asteres ir ļoti izturīgas puķes. Tās nesu arī uz kapiem. Dažkārt svecīšu vakarā kapu kopiņas izrotāju tikai ar violetām asterēm. Skaisti! Pašai ir tāds prieks!” stāsta Līvija.
Nebaidās bieži pārstādīt
Saimniece nebaidās puķes pārstādīt, lai pārliecinātos, kura vieta dobē tām labāk patīk, kur tās labāk iederas. “Par mani jau ir pasmējušies, ka pienāks laiks, kad pati domāšu, kam uzdāvināt kādu puķi, ja to būs par daudz. Īpaši ziemcietes veido lielus krūmus, ko bieži vien nākas ierobežot,” novērojusi Līvija. Viņai ļoti gribētos plašo puķu klāstu papildināt ar divu veidu īrisiem, kam patīk ūdens un tā tuvums. Dīķa apkārtnes dažādošanai izsapņota vēl kāda puķe. Tās nosaukumu Līvija neatminas, bet, tiklīdz to ieraudzīšot kādā dārzā, tā tūlīt lūgšot saimniekus padalīties. Puķkope strikti puķu pārstādīšanas laiku, dienu un stundu neievērojot. Ja esot uzrāviens to darīt, tad arī ļaujoties pārstādīšanas priekam. Līdz septembra vidum viņa mēdzot daudz ko dobēs pārvietot. “Man vienkārši šobrīd nav tik daudz laika, lai visu ievērotu,” bilst Līvija. Arī ar dārgajiem puķēm domātajiem mēslojumiem viņa neaizraujas, bet pati gatavo dabisko augu vircu no nātrēm un citiem augiem. Ar to augus laista līdz Jāņiem un augusta beigās. “Pērn iestādīju rododendrus, kas labi pārziemoja. Šis tiem ir pirmais gads, tāpēc tos ļoti uzmanu. Neesmu domājusi veidot konkrētu puķu vai augu kolekciju. Viss tiek stādīts tikai pašu priekam un dārza skaistumam.”
Līvijas puķu dobes bija pēdējās, par kurām priecājāmies konkursa laikā. Saņēmām arī vēl citas pieteikumu anketas, bet vairāki balkonu un dobju saimnieki tomēr izlēma, ka konkursā nepiedalīsies. Ir patiess prieks, ka mūsu novadā ir tik daudz cilvēku, kam ir tuvs dabas dāvātais skaistums, kas, papildināts ar pašu izdomu un fantāziju, ir vēl krāšņāks. Konkursa uzvarētājus laikrakstā “Dzirkstele” paziņosim 25.augustā.
