Latvijas Aitu audzētāju asociācija apņēmusies aktīvi aizstāvēt aitkopju intereses gan valstiskā, gan Eiropas Savienības līmenī, jo atbalsta maksājums par vienu aitu māti Latvijā salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības valstīm ir samazinājies aptuveni divas reizes. Latvijā šķirnes aitu ganāmpulkos aitu skaits ir trīskāršojies, tāpēc aitkopjus šāds samazinājums neapmierina.
Turpinās nodarboties ar aitkopību
Aitu audzētāju asociācijas valdes priekšsēdētāja Daina Kairiša pauž, ka ir radusies absurda situācija. Aitkopības nozare Latvijā kļūst par ienesīgu nozari, jo Eiropā strauji pieaug pieprasījums pēc jēra gaļas un vaislas dzīvniekiem, ievērojami palielinās arī aitu skaits ganāmpulkos. Savulaik iegūta Eiropas Savienības atbalsta kvota par nedaudz vairāk nekā 16 000 aitu mātēm, bet tagad šis skaits ir vairāk nekā 30 000. Tas nozīmē, ka par vienu aitu māti vairs nevar saņemt kādreizējos gandrīz 15 latus, bet tikai 8 latus. Cietēji ir aitu ganāmpulku īpašnieki: jo ganāmpulkā vairāk aitu, jo maksājumi ir mazāki. Asociācija cer, ka arī no Zemkopības ministrijas izdosies iegūt finansiālu atbalstu zālāju ierīkošanai, lai vismaz daļu ar tiem saistīto izmaksu segtu no valsts atbalsta maksājumiem lauksaimniecībā. ”Šogad atbalsta maksājumu par aitu mātēm vēl neesam saņēmuši, tad jau redzēs, cik liels tas būs. Neatkarīgi no tā, kāds būs šis atbalsta maksājums, no aitu audzēšanas noteikti neatteiksimies tik ilgi, cik vien būs mūsu spēkos. Šinīs dienās uzsākām arī jaunas aitu kūts celtniecību. Tukšu kūti turēt jau nebūtu jēgas,” saka Rankas pagasta piemājas saimniecības “Vidussējatas” saimniece Aija Eglīte. Saimniecībā ir 42 aitu liels ganāmpulks.
Tirzas pagasta bioloģiskās zemnieku saimniecības “Virsaiši” saimniece Ginta Karpoviča stāsta, ka arī saņemot atbalsta maksājumus par aitu mātēm, tomēr viņai neesot pārliecības, ka Aitu audzētāju asociācijai izdosies panākt, ka šie atbalsta maksājumi būs lielāki. “Virsaišu” ganāmpulkā šobrīd ir 128 aitas.
Savukārt SIA “WERTS” aitu audzētāja Elīna Burķīte no Līgo pagasta stāsta, ka aitu ganāmpulks diemžēl esot samazināts līdz 25 sprogainēm. “Šogad pat neiesniedzu dokumentus, lai saņemtu atbalsta maksājumus. No aitkopības atteikties pavisam negribam, tikai vēlamies tikt galā ar kredītsaistībām, lai pēc pāris gadiem visu sāktu no jauna,” stāsta Elīna.
Palielinās aitas gaļas
eksports
Aitkopības nozari daudzi Latvijas aitu ganāmpulku īpašnieki uzskata par izdevīgu tāpēc, ka pēc aitas gaļas, kā arī pēc vaislas dzīvniekiem ir liels pieprasījums ārvalstīs. Patlaban šī interese no Rietumiem pieaugot tik strauji, ka rodoties pamatotas bažas, ka zemnieki, vēlēdamies saņemt labu naudu, atdos aitas eksportam. Tas var novest pie ganāmpulku samazināšanās. D.Kairiša informē, ka par jēra gaļas iegādes iespējām interesējušies vācieši un dāņi, solot maksāt vairāk, nekā tas ir šobrīd Latvijā, kur aitas gaļas iepirkuma cena ir no 70 līdz 80 santīmiem par dzīvnieka svara kilogramu.
Kur likt ādu un vilnu?
Diemžēl aitkopjiem joprojām ir problēma, kur un kam pārdot aitu vilnu, lai gūtu papildu ienākumus. Maz pieprasītas ir arī aitādas. “Vilna joprojām krājas kaudzē. Arī ādas nevienam nevajag,” sūrojas A.Eglīte. G.Karpoviča stāsta, ka arī vilnu uzkrājot lielā daudzumā, lai tad to pārdotu. “Nelielu vilnas daudzumu pārdot nav jēgas, jo jāņem vērā ceļa izdevumi līdz realizācijas vietai. Varētu realizēt arī aitādas, bet dārga ir to ģērēšana. Arī noteikumi, kas saistīti ar ādām, ir tik stingri, ka grūti tos ievērot,” bilst G.Karpoviča.
