Mēģinājumi Gulbenē kodēt dārzus ar maģijas palīdzību ir iracionāls, nestandarta paņēmiens. Zinu kolēģi, kurš specializējas šādā netipiskā palīdzībā saimnieciskās lietās, piemēram, palīdzot novirzīt no privātīpašuma nevēlamas būtnes.
Tas tiek darīts ar ekstrasensoriem paņēmieniem – ar aizsardzības amuletu palīdzību, īpašu zīmju – rūnu – palīdzību. Arī pie manis cilvēki, kuri visi ir labi saimnieki, ir vērsušies pēc šādas palīdzības. Tam ir jēga. Tomēr vienlaikus tas ir arī ētikas jautājums.
Gulbenes gadījumā redzamā vietā izvietotais uzraksts “Dārzs ir kodēts! Par sekām neatbildu!” jau pats par sevi ir kā brīdinājums tiem, kuri varētu vēlēties nozagt izaugušo ražu. Es domāju, ka šādā psiholoģiskā paņēmienā ir sava jēga, tālejošs mērķis. Labi iekopts dārzs izstaro pozitīvo enerģiju. Zaglim gribas tajā ienākt. Ja cilvēks tiek brīdināts par iespējamām sliktajām sekām, viņā darbojas bailes no burvestībām, kuru varā var nonākt, apzogot dārzu. Vismaz kādu tas noteikti atturēs no grēkiem. Faktiski jau zaglis zemapziņā tā kā tā zina, ka būs sliktas sekas, jo ēst gribas, bet strādāt negribas. Zagšana ir kā bīstama infekcija, kura cilvēkā vēršas plašumā. Sekas ir viennozīmīgi būs. Un pat ne tāpēc, ka kāds cits to ir ieprogrammējis. Cilvēks pats zagdams sevi ir nokodējis soda saņemšanai. Turklāt visiem ir zināma senā patiesība, ka zagta manta labumu nenes.
Baiļu atmodināšana cilvēkā, kurš lolo sliktus nodomus, vienmēr ir efektīva. Pie kādas mājas vārtiem izlasīju uzrakstu: “Šeit dzīvo labestīgs suns, bet viņa saimniekam ir vāji nervi!” Šāds teksts iespaido katru, kurš to izlasa.
