Gandrīz visi plānošanas darbi 1935.gada rudenī bija paveikti, lai Gulbenē tiktu uzsākta kaujas lidmašīnām nepieciešamā izmēra pacelšanās/nolaišanās laukuma un eskadriļas bāzēšanai pielāgota aerodroma būvniecība. Gulbene bija iekļauta Kara ministrijas apgādes pārvaldes būvniecības daļas 3.rajona 4.iecirknī. Šī būvniecības daļas rajona vadība atradās Cēsīs, bet Gulbenē būvniecības darbus organizēja un uzraudzīja pilnvarotais uzraugs.
Būvniecības daļas 3.rajona vadība 1935.gada 28.oktobrī lūdza piekrišanu izstrādātajam Gulbenes aerodroma būvniecības projektam un gaidīja rīkojumu nekavējoties uzsākt būvdarbus saimnieciskā kārtā. Viņuprāt, darbi bija izdarāmi vēl pašreizējā budžeta gada rudenī.
(Turpinās no 13.augusta “Dzirksteles”)
Projektā bija paredzēts, ka visi Gulbenes kara aerodroma izbūves darbi paveicami Kara ministrijas apgādes pārvaldes būvniecības daļas trijos budžeta gados. Pirmajā plānoja paveikt visnepieciešamākos darbus, lai izveidotu minimālo lidmašīnu pacelšanās un nolaišanās laukumu, tā minimālais garums austrumu – rietumu virzienā bija plānots 350 metri, bet maksimālais ziemeļu – dienvidu virzienā – 400 metri. Ievietojamam drenu kopgarumam jābūt 1060 metri, bet pārvietojamam zemes daudzumam – 9400 kubikmetri. Otrajā gadā pacelšanās un nolaišanās laukuma garums austrumu – rietumu virzienā bija jāpaplašina līdz 450 metriem, pārvietojot 16 200 kubikmetrus zemes. Trešajā gadā bija plānots noslēgt nolīdzināšanas darbus, paplašinot laukuma garumu austrumu – rietumu virzienā līdz 500 metriem, bet ziemeļu – dienvidu virzienā līdz 460 metriem, pārvietojot 12 000 kubikmetrus zemes.
Projekta rezultātā Gulbenes aerodromā bija jābūt nolaišanās un pacelšanās laukumam ar vidējo diametru 450 metri un slīpumu 0,002 virzienā no austrumiem uz rietumiem.
Būvdarbu sākums
Gulbenes aerodroma projekta apstiprinājums un veicamo būvdarbu uzsākšanas pavēle tika saņemta 1935.gada 8.novembrī. Par pirmo pilnvaroto darbu uzraugu tika iecelts Jānis Voldemārs Krauklis no Cēsīm. Galvenie darbu izpildītāji bija Gulbenes un tuvākās apkārtnes akorda un dienas strādnieki, kuri projektā paredzētos darbus uzsāka 11.novembrī.
Jau 1935.gada 12.novembrī tika veikts pirmais pasūtījums, tajā māla drenu izgatavošana uzticēta Cesvaines ķieģeļu cepļa īpašniekam Krēmeram. Drenu izgatavošana bija jāveic par Zemkopības ministrijas pasūtījuma cenām ar piegādi nedēļas laikā.
Izgatavotās māla drenas Gulbenes dzelzceļa stacijā pienāca 22.novembrī, un šajā pašā dienā tās aizveda uz būvdarbu vietu, lai nekavējoties varētu turpināt darbus.
Paveikto darbu atskaitēs atzīmēts, ka līdz 30.novembrim bija: aizbērtas bedres 28,2 kubikmetru platībā, izrakts lielais novadgrāvis (3,4 metrus plats augšdaļā, 2 metrus dziļš), izrakts mazais novadgrāvis (54 centimetrus dziļš), izrakts drenu grāvis (1,6 – 2,6 metrus un 0,8 1,2 metrus plats), ieliktas drenas, aizbērti drenu grāvji, kā arī pievesti dēļi, jumta pape, ričas un 106 kubikmetri grants. Algu sarakstos redzams, ka jau pirmajās nedēļās darbos bija iesaistīti 25 strādnieki.
Problēma ar koku ciršanu
Aerodromam traucējošo koku ciršanas jautājuma risināšanā nācās iesaistīt arī Meža departamentu, jo Būvniecības daļas priekšnieks 1935.gada novembra pēdējās dienās saņēma ziņojumu, ka Gulbenes virsmežzinis neatļauj nocirst apstādījuma kokus pie aerodroma. Izrādījās, ka aerodroma būvniecības plāniem nedrīkstēja likt šķēršļus un pēc dažām dienām Gulbenes virsmežzinis saņēma rīkojumu atļaut traucējošo koku nociršanu. Jau 3.decembra laikrakstā „Valdības Vēstnesis” publicēts, ka Gulbenes virsmežniecība izsolē pārdod aerodroma malā nocirstos deviņus kokus (ozolus un kļavas).
1935.gada 12.decembrī Kara ministrijas apgādes pārvaldes būvniecības daļa tika informēta, ka Mežu departaments piekrīt aerodroma izbūvei traucējošo koku nociršanai Gulbenes – Litenes ceļa posmā, bet koki izcērtami saziņā ar vietējo virsmežzini. Tomēr arī šāda atļauja neietvēra visu aerodroma izbūves plānam traucējošo koku likvidēšanu.
Aerodroma izbūves darbi turpinājās gandrīz līdz gada beigām. Tikai 1935.gada 20.decembrī Gulbenē ieradās 3. būvniecības rajona būvtehniķis Glāzers, lai pieņemtu aerodromā padarītos darbus. Savukārt pēdējais strādnieku algu saraksts sastādīts 24. decembrī.
Darbs neapstājās arī ziemas periodā, jo, sākoties 1936.gadam, turpinājās traucējošo koku jautājuma risināšana Meža departamentā. Piemēroti laika apstākļi saimnieciskā kārtā veicamiem aerodroma izbūves darbiem varēja iestāties tikai pavasarī, bet jau 27.janvārī Kara ministrijas būvniecības daļa uzdeva ar atkušņa iestāšanos turpināt saimnieciskā kārtā sāktos Gulbenes aerodroma izbūves darbus, kuru izmaksas bija iekļautas 1935./1936. budžeta gadā.
Risina gaisa līnijas
pārvietošanu
Litenes ielas posma slēgšanas plāns nozīmēja ērti izmantojamas šosejas zaudēšanu un visa transporta kustības novirzīšanu uz pilsētas centru. Lai risinātu šo jautājumu, tika nolemts veikt ceļa būvniecību, kas novirzītu šosejas satiksmi pa Meža ielu uz Brīvības ielas pusi (tagad Blaumaņa ielas posms no Skolas līdz Rīgas ielai). 1936.gada 3.februāra izsolē izsludināja 1200 kubikmetrus laukakmeņu iepirkumu ceļa posmam gar aerodromu, šķembu segas būves vajadzībām. Rezultātā jau 1936.gadā uzsāka valsts šosejas būves darbus gar Gulbenes aerodroma ziemeļu malu. Veicot šosejas būvniecības darbus, aerodroma nolīdzināšanā iesaistījās arī uzņēmējs R.Salniņš, kurš lūdza atļauju norakt kalniņus uz plānotā pacelšanās/nolaišanās laukuma, neprasot atlīdzību. Atļauju zemes norakšanai Gulbenes aerodromā bez atlīdzības minētajam uzņēmējam izsniedza ar nosacījumu, ka darbi jāizpilda norādītajās vietās un ievērojot uzdotos noteikumus.
8.telegrāfa un telefona rajona gaisa līnijas pārvietošanas jautājumus sāka risināt 1936.gada 12.martā, kad Gulbenes aerodromā sanāca komisija, lai uz vietas konstatētu aerodroma tuvumā esošo gaisa līniju stāvokli un pārcelšanas nepieciešamību. Komisijas darba rezultātā tika nolemts: likvidēt esošo gaisa līniju no gruntsgabala numur 548 līdz gruntsgabalam numur 504 (tagad teritorija gar Parka un Litenes ielu) un esošo gaisa līniju pa Lapu ielu, jaunas līnijas ierīkot ne tuvāk par 200 metriem no gruntsgabala numur 515 dienvidu robežas (Anatolijs Savickis – tas nozīmē ne tuvāk kā aptuveni 400 metrus no aerodroma dienvidu puses), pa Lauku ielu, pa Mežu ielu un no gruntsgabala numur 524 (tagad Blaumaņa ielas posms no Lauku līdz Skolas ielai) uz arodskolu. Līnijas likvidējamas un pārkārtojamas līdz 1936.gada 1.jūnijam.
Veicamie laukuma nolīdzināšanas un drenēšanas darbi tika atsāki tikai 1936.gada 9.maijā, kad uzraudzīt un vadīt aerodroma izbūves projektu nozīmēja jaunāko inženieri kapteini Krūmiņu. Gulbenē par darbu organizēšanas un izpildīšanas uzraugu iecēla Eriku Kuršinski, kuram strādnieku pieņemšana bija jāizdara saskaņā ar kapteini Krūmiņu, sniedzot ziņojumu par visiem veicamiem darbiem un notikumiem darba procesā.
Nepietiek naudas
Aerodroma izbūves darbiem piešķirtais finansējums izrādījās nepietiekams. No 1935./1936.gadā atvēlētiem 6720 latiem vairāk nekā puse jau bija iztērēti, bet veicamo darbu vēl bija ļoti daudz. 3.būvniecības daļas vadība prognozēja, ka 1936.gada veicamo darbu realizēšanai papildus nepieciešams vēl ap 5000 latu.
1936.gada 4. jūnijā Aviācijas pulka pulkvedis – leitnants Kārlis Skribo, apskatot Gulbenes aerodromā veiktos darbus, konstatēja, ka lidmašīnu nosēšanās laukumam nav vēl divu pilnīgu virzienu, jāveic līdzināšanas darbi, aizberot visus grāvjus un bedres, jāizcērt koki 150 – 200 metru platā joslā ziemeļu un ziemeļaustrumu nosēšanās virzienā. Viņš secināja, ka pašreizējā stāvoklī kaujas lidmašīnas aerodromu izmantot nedrīkst, tas izraisīs pārāk biežas avārijas.
Turpmākajos darbos tika izmantotas no Dzelzceļu virsvaldes līdz gada beigām lietošanā iegūtās 750 mm ceļa platuma sliedītes, pārmijas un vagonetes. Ar 1936.gada augustu aerodroma izbūvē iesaistīja 7. Siguldas kājnieku pulka karavīrus no Gulbenes garnizona. Karavīri strādāja, nesaņemot nekādu atlīdzību par darbu, un tas bija viens no risinājumiem, kā samazināt būvniecības izmaksas.
(Turpinājums sekos)
