Juris Duļbinskis, Stradu pagasta pārvaldes vadītājs: Neesmu pret balsošanu internetā, tikai ir būtiski, kāds ir šis interneta pieslēgumu pārklājums. Ja tas ir tikai puse no vēlēšanu apgabala teritorijas, tad var gadīties, ka puse vēlētāju konkrētā apgabalā nemaz nenobalsos. Ja varēs balsot gan internetā, gan darbosies arī vēlēšanu iecirkņi, tad viss ir kārtībā. Arī tautas skaitīšanā taču tika izmantots internets un skaitītāji ieradās arī mājās. Es domāju, ka piedalīšanās vēlēšanās ar interneta starpniecību noteikti palielinātu vēlētāju skaitu. Vai šāda iespēja būtu uzskatāma par atvieglojumu vēlēšanu iecirkņa darbiniekiem, neesmu pārliecināts, jo uzskatu, ka tad, ja ir ļoti labi noorganizēta vēlēšanu kārtība, darbinieki nav pārslogoti un ir pietiekami labi atalgoti, lai viņi darītu šo darbu. Pieļauju, ka tad, ja vēlēt varēs arī internetā, vēlēšanu iecirkņu darbiniekiem atalgojums varētu tikt samazināts. Protams, ir iespējama personas datu noplūde, tāpēc mēs nekad nevaram būt droši. Tomēr, ja vien būs iespējams vēlēšanās par sev vēlamiem deputātu kandidātiem nobalsot internetā, es noteikti izmantošu šo iespēju, jo tas ļauj taupīt laiku.
Iveta Krūmiņa, Gulbenes bibliotēkas abonementa vadītāja: Šajā elektronikas laikmetā mēs ļoti daudz ko jau darām un varētu darīt elektroniski. Ja Saeimas vēlēšanās nobalsošana nebūs tik sarežģīta, kāda tā bija tautas skaitīšanā, tad kāpēc lai neizmantotu internetu? Arī mūsu personas dati ir pieejami ārkārtīgi daudzās vietās. Arī izrakstot kvītis, mēs uz tām rakstām personas kodu, kas man nepatīk. Dati ir visur, gan bibliotēkā uz lasītāju kartes, gan uz autovadītāja apliecības. Pastā mēs aizpildām veselu anketu, tikai lai saņemtu sūtījumu. Uzskatu, ka katra iestāde ir atbildīga par personas datu glabāšanu. Ja šī drošība tiek nodrošināta, tad viss kārtībā. Tautas skaitīšanā jau visas problēmas sākās tikai ar to, ka kāds kādam palūdza aizpildīt viņa vietā anketu, ne jau personas dati tika nozagti. Esmu pārliecināta, ka vēlēšanās piedalītos daudz vairāk cilvēku, ja varētu vēlēt internetā. Tas taču ir tik ērti! Domāju, ka arī internets ir ja ne katrā mājā, tad vairumā mājokļu. Ja kāds ģimenes loceklis neprot strādāt ar internetu, tad citi viņam palīdz. Bibliotēkā pārliecinājāmies, ka ieradās viens ģimenes loceklis un internetā saskaitīja visus pārējos. Man nav būtiski saposties, lai dotos uz vēlēšanu iecirkni. To es daudz ātrāk, ērtāk un labprātāk izdarītu internetā.
Jānis Lapsa, ārsta palīgs: Izmantojot internetu, lai piedalītos vēlēšanās vai referendumā un balsotu, ir daudz ērtāk un vieglāk, jo nav nepieciešams tērēt laiku, lai dotos uz vēlēšanu iecirkni. Bieži vien sagadās tā, ka tieši tajā dienā un laikā cilvēks neatrodas uz vietas. Piekļūt internetam ir iespējams jebkurā vietā un brīdī. Vismaz man personīgi tas ir izdevīgāk. Tomēr uzskatu, ka nevar cerēt, ka šī iespēja ievērojami palielinās vēlētāju skaitu, jo īpaši cilvēkiem gados, kuri neprot apieties ar datoru, būs problēmas. Daudzi tā arī nenobalsos. Ja man balsošana internetā problēmas neradīs, tad, kopumā raugoties, problēmas noteikti būs. Internetu galvenokārt izmantos jaunā paaudze, sākot no 18 gadiem. Var jau bažīties, ka dati var pazust vai notikt kāda tehnoloģiska kļūme, bet, ja ir IT nodrošinājums, ja tūlīt tiek veidotas kopijas un radīta rezerve, lai jebkurā gadījumā varētu atgūt datus, tad viss kārtībā. Protams, nekas jau nav mūžīgs. Arī datu noplūde ir iespējama, bet tas, kas attiecas uz šādām valstiskām procedūrām, mani īpaši nebiedē. Domāju, ka ļoti personiska informācija par katru vēlētāju nebūs nepieciešama.
