Grupa Latvijas lauksaimniecības specializēto atašeju lauksaimniecības jautājumos, kuri strādā Briselē, 18. un 19.augustā iepazinās ar Vidzemes un Latgales reģiona zemnieku saimniecību ikdienu un uzklausīja lauksaimnieku viedokli.
Atašeji apmeklēja arī vairākas Gulbenes novada saimniecības. Pēc lauksaimnieku organizācijas “Zemnieku Saeima” iniciatīvas šādas iepazīšanās notiek jau trešo gadu.
“Šobrīd lauksaimnieku un valsts pārstāvju Briselē darba prioritāte ir kopējās lauksaimniecības politikas reforma pēc 2013.gada, tāpēc arī “Zemnieku Saeima” uzskata, ka šis ir brīdis, kad gan lauksaimniekiem, gan valsts vadībai ir jāpierāda, ka spējam aizstāvēt nacionālās intereses ne sliktāk kā vecās Eiropas Savienības dalībvalstis. Visiem kopā ir jāpanāk vienlīdzīga un atbildīga kopējās lauksaimniecības politika pēc 2013.gada. Šai politikai jābūt vērstai uz lauksaimniecības konkurētspējas stiprināšanu un palielināšanu, kā arī lauku kā pievilcīgas dzīves vides saglabāšanu un attīstību. Ja saglabāsies nevienlīdzīgi spēles noteikumi, tad kopējā lauksaimniecības politika pēc 2013.gada var iznīcināt Latvijas lauksaimniecību,” uzskata “Zemnieku Saeimas” priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja. Bažas rada Eiropas Komisijas izteiktais priekšlikums samazināt nākamā plānošanas perioda 2014. – 2020.gadam kopējo budžetu lauksaimniecības sektoram par aptuveni sešiem procentiem. Lauksaimnieki to neatbalsta. Zemnieki vēlas, lai starp Eiropas valstīm tiktu izlīdzināti arī konkurences nosacījumi, lai atbalsta maksājumiem par hektāru tiktu noteiktas 75 līdz 120 procentu robežas no vidējās Eiropas atbalsta likmes.
“Ir svarīgi, ka cilvēki, kuri diendienā aizstāv valsts nacionālās intereses Briselē, redz praktisko ikdienu saimniecības un iepazīst Latvijas lauksaimniecības dažādību, problēmas un iespējas, ko saskata zemnieki, īpaši šobrīd, kad turpmāko mēnešu laikā faktiski izšķirsies Latvijas lauksaimniecības nākotne,” brauciena nozīmi pamato M.Dzelzkalēja.
Ar Lizuma pagasta bioloģisko zemnieku saimniecību “Velēna”, kas nodarbojas ar piena lopkopību, atašejus iepazīstināja tās saimnieks Ilmārs Apsītis. Ganāmpulkā ir 190 liellopi. Kopumā tiek apsaimniekoti 280 hektāri lauksaimniecībā izmantojamās zemes, no kuras 120 hektāri ir pašu zeme. Saimniecībā nodarbināti 10 cilvēki. Kopš 1997.gada saimniecība strādā tikai ar bioloģiskām metodēm. “Saimniekot sākām 1993.gadā, izmantojot visas vecās no kolhoza laikiem saglabājušās iekārtas un kompleksa būves. Daļu no tām esam apguvuši. Šobrīd mums nav neviena kredīta, jo, lai no Eiropas kaut ko prasītu, arī pašiem vajag daudz naudas. Bankas it kā uzticas, bet tāpat ir daudz problēmu. Savulaik par Eiropas struktūrfondu naudu iegādājāmies nedaudz lauksaimniecības tehniku. Varētu nojaukt vai rekonstruēt vecās kūtis, to vietā būvējot daudz modernākas, bet tas prasa ļoti lielus ieguldījumus,” stāsta I.Apsītis. No govs tiek izslaukti vidēji 5000 litru.
Neapmierina nodokļu politika
“Eiropas regulas bioloģiskajām saimniecībām ir pārāk striktas, jo neļauj lopiem piebarot kombinēto spēkbarību lielākai izslaukumu ieguvei. Fenomenāli, ka mēs paši audzējam graudaugus, lai piebarotu lopus, laukus ar ķimikālijām nemiglojam un minerālmēslus neizmantojam, bet tajā pašā laikā, lai varētu uz lauka uzvest kūtsmēslus, mums ir vajadzīga atļauja. Kļūt par bioloģisko saimniecību mūs piespieda dzīve, jo minerālmēsli ir ļoti dārgi, un, 200 hektāros tos iestrādājot tikai mazliet, tas nav nopietni,” domā saimnieks. Perspektīvā saimniecībā plānots palielināt izslaukumu, mainot lopu barošanu, tiem izēdinot vairāk tauriņziežu un lucernas. Labprāt audzētu arī kukurūzu, bet saimniecībā ir pārāk smilšaina augsne. Lopbarībai gatavo sienu un skābsienu. Šā darba veikšanai par Eiropas fondu naudu pirms pieciem gadiem ir iegādāts viens traktors. Otrs traktors pirkts par pašu naudu. Pienu saimniecība nodod kooperatīvajai sabiedrībai “Māršava”. Iesaistīšanās kooperatīvā bijusi izejas meklēšana no krīzes. “Kooperatīvs menedžē tādus jautājumus, kas ir zemniekam vajadzīgi. Esam apmierināti, jo arī pienu kooperatīvs nodod tam uzņēmumam, kas vairāk maksā, neskatoties – liels vai mazs piena piegādātājs. Galvenais ir kvalitāte, kas garantē samaksu,” stāsta Ilmārs Apsītis. Zemnieks joko, ka kontrolējošo valsts iestāžu pārbaudes esot atkarīgas no tām piešķirtās naudas apjoma. Jo tas lielāks, jo pārbaužu vairāk, un otrādi. Traucējoši esot arī dažādie uzskaites žurnāli un pārlieku lielā grāmatvedība. Arī nodokļi varētu būt citādāki. “Ja pie manis saimniecībā strādā cilvēks, viņam ļoti lielu summu atskaita nodokļos. Neesam spējīgi maksāt lielu algu. Ja samaksāju algā 300 latus un 100 latus atskaita, kas tad paliek? Ja nodokļi būtu mazāki, cilvēki daudz labprātāk strādātu, parakstot darba līgumu. Ja arī subsīdijas apliktu ar nodokli, tas būtu šausminoši,” prāto I.Apsītis.
Pirmo reizi rīkos medības
SIA “Mežsētas” briežudārzā atašejus sagaidīja saimniece Ināra Pušpure, brīdinot, ka ir sācies bauru laiks, tāpēc dzīvnieki var būt neaprēķināmi. Bauri ilgs līdz pat novembrim. Izrādās, ka vecajiem briežu buļļiem bauri sākas jau augustā, bet jaunie ir nesteidzīgāki. 70 šķirnes staltbrieži pirms desmit gadiem tika atvesti no Anglijas. Šodien to skaits jau ir sasniedzis 340 dzīvniekus. Ganāmpulkā ir Lietuvā, Polijā un galvenokārt Anglijā selekcionētās briežu šķirnes. Šis ir pirmais gads, kad 60 staltbrieži ir ielaisti medību zonā un tiek atsvešināti no cilvēkiem, lai tos varētu medīt. Staltbriežu gatavošana medībām notiek jau divus gadus. Saimniecībā mitinās arī 50 meža cūkas. I.Pušpure ir gandarīta, ka ziemā pirmo reizi 50 gadu vecus staltbriežus pārdos citiem briežudārziem. Tik liels dzīvnieku skaits līdz šim nav pārdots. Jaunos šķirnes briežus pērk citas briežu audzēšanas saimniecības. Ir dzīvnieki, kas jau pārstrādāti gaļas konservos, desās vai pārdoti gaļai atkarībā no pieprasījuma. “Konservus un desas gatavojam paši, bet šobrīd tas ir tikai treniņš. Esam iecerējuši reģistrēties kā mājražotāji, iekārtojam gaļas konservu cehu, jo staltbrieža gaļa esot visvērtīgākā.
Daļu dzīvniekiem nepieciešamās barības saimnieki izaudzē paši, daļu iepērk. 200 hektāru lielā dārza platība ir sadalīta deviņos aplokos, ko ieskauj triecienizturīgs vairāk nekā divus metrus augsts žogs. Aplokos izvietoti novērošanas torņi un ierīkoti dīķi, lai dzīvniekiem būtu iespējams padzerties un veldzēties karstajās vasaras dienās. Ir arī pļavas un meža platības. Diemžēl iežogotās meža platības ar laiku saruks, jo brieži pie kokiem berž ragus un nograuž mizu.
Regulāri tiek griezti arī ragi, dzīvniekus pirms tam iemidzinot. I.Pušpure stāsta, ka briežu ragus izmanto medicīnā, kā arī no tiem iespējams izgatavot dažādas rotaslietas, piemēram, auskarus, kaklarotas un citas. “Ziemā būs vairāk laika, tad mēģināšu pati kaut ko izgatavot, bet vislabāk būtu rast mākslinieku, kas ar to nodarbotos profesionāli, jo visam nepietiek laika. Briežudārzā strādāju pati kopā ar trīs dēliem. Briežkopības nozare viena pati peļņu nedod, tāpēc sniedzam arī mežizstrādes pakalpojumus, ir zivju dīķi un tūrisms. Nemitīgi domājam, kā vēl kaut ko nopelnīt papildus,” stāsta saimniece.
Pēc “Mežsētu” apciemojuma viesi devās uz SIA “Dimdiņi” Lizuma pagastā, kā arī apmeklēja zemnieku saimniecību “Ķelmēni” Rankas pagastā.
