Dzirkstele.lv
Ziemāju sējumu stāvokli Latvijas reģionos būtiski ietekmējuši atšķirīgie pārziemošanas apstākļi tajos un šķirņu izvēle. Tā, veicot ziemāju sējumu apsekošanu visā valstī, secinājuši Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības speciālisti.
Vislabāk ziemāji pašlaik attīstījušies Zemgalē, kur pārziemošanā sniega sega pasargāja kviešus un rapsi no sala. Savukārt šī brīža siltais un mitrais laiks nodrošina labus apstākļus, lai augi varētu veidot rupjas vārpas un pāksteņus. Kopumā šajā reģionā mitrums augsnē ir pietiekams un ziemāju ražas potenciāls ir augsts.
Andris Skudra, LLKC Augkopības nodaļas augkopības konsultants: “Latgales un Vidzemes reģionos visvairāk cietis ziemas rapsis un graudaugi. Liela daļa lauku pārsēti ar vasarājiem, bet atstātie – izretojušies un cietuši arī maija salnu ietekmē. Kurzemē salnas vietām apsaldēja rapsi, it īpaši centrālā dzinuma ziedpumpurus un graudaugu lapas, kas augiem radīja stresu. Turpmākā augu attīstībā siltais un mitrais laiks veicināja straujāku ziemāju augšanu, rapša zarošanos, bet palielināja arī kaitēkļu izplatību, kā arī dzeltenās rūsas attīstību kviešos.”
Maijā notikušās laukaugu ražas prognozēšanas apkopotie rezultāti liecina, ka pašlaik vidēji Latvijā ziemas kviešu ražība varētu būt 4,6 t/ha, ziemas miežiem – 3,8 t/ha, rudziem – 3,2, bet tritikālei – 4,4 t/ha, savukārt ziemas rapsim nedaudz virs 2,0 t/ha (dati uz 27.05.2024).
