SIA “Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs” Gulbenes nodaļa Zivsaimniecības sadarbības tīkla ietvaros 17.augustā rada iespēju grupai Gulbenes novada lauksaimnieku piedalīties pieredzes apmaiņas braucienā uz trim lielākajām un pēc darbības atšķirīgām zivju audzēšanas saimniecībām Vidzemē, lai iepazītos ar zivkopību un zivju dīķu ierīkošanu.
“Cēsu novada zivju audzēšanas saimniecības ir iekļautas zivsaimniecības attīstības reģionā, tāpēc tās var pretendēt uz dažādiem Eiropas atbalsta maksājumiem. Diemžēl Gulbenes novads šajā reģionā neietilpst. Mūsu novadā cilvēkiem interese par zivīm ir liela, bet nopietnāk ar zivsaimniecības attīstību nodarbojas tikai SIA “Vidzemes dīķi” vadītājs Gints Bondars Stāmerienas pagasta Kalnienā, kur ir ierīkoti gan zivju dīķi, gan šobrīd tiek izbūvēta zivju māja. Nodarbošanās ar akvakultūrām prasa milzīgus ieguldījumus, kas atmaksājas tikai daudzu gadu laikā. Ir vajadzīgas arī zināšanas, lai saprastu, kā uzturēt zivsaimniecību. Ar vienu dīķi nopelnīt nav iespējams,” stāsta Gulbenes nodaļas biroja speciāliste Aija Supe.
Iepazīst “Kārļus”
Pirmais brauciena mērķis bija Pārtikas drošības, cilvēka veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” zivju audzētavas “Tome” filiāle “Kārļi”, kas atrodas Amatas novada Drabešu pagastā un nodarbojas ar zivju mazuļu audzēšanu. “Galvenokārt tur tiek audzētas divu veidu foreles, stores, laši un taimiņi. Lielāko daļu šo zivju mazuļu izlaiž brīvā dabā, lai Latvijas upēs atjaunotu dabiskos zivju resursus. Arī iedzīvotāji, kuri vēlas saviem zivju dīķiem iegādāties zivju mazuļus, iepriekš piesakoties, var aizbraukt uz “Kārļiem”, lai nopirktu vajadzīgo zivju mazuļu daudzumu,” stāsta A.Supe. Zivju audzētavas „Kārļi” darbības vēsture ir bijusi sarežģīta. Darbu tā ir uzsākusi kā patstāvīga valsts zivju audzētava 1932.gadā bijušo grāfu dzirnavu ēkās. 1987.gadā audzētava tika daļēji rekonstruēta. No 2004. līdz 2009.gadam tā bija valsts aģentūras „Latvijas Zivju resursu aģentūra” sastāvā, bet, sākot ar 2010.gadu, kad visas aģentūras zivju audzētavas savā pārziņā pārņēma jaunizveidotais zinātniskais institūts „BIOR”, „Kārļi” pilda savas funkcijas šī institūta pakļautībā. 2010.gada 1.februārī kā nodaļa tai pievienota zivju audzētava „Brasla”, kas atrodas Pārgaujas novada Straupes pagastā. Audzētavas „Kārļi” ilggadējā vadītāja ir Dace Melgalve. Zivju audzētava „Kārļi” gādā par Gaujas un tās pieteku vērtīgo zivju populācijas saglabāšanu. Atbilstoši „Zivju resursu mākslīgās atražošanas rīcības plānam 2011.-2013.gadam” tā šogad izlaidīs publiskajos ūdeņos 80 tūkstošus lašu mazuļu, 125 tūkstošus taimiņu mazuļu un 3,5 miljonus nēģu kāpuru. Kombinēto barību zivju mazuļiem audzētava iegādājas Polijā. “Audzētavas darbinieki par zivīm pastāstīja ļoti daudz interesanta, zivju mazuļus salīdzinot ar bērniem, kas vispirms piedzimst, tad izaug līdz otrajai klasei, lai tad sasniegtu izlaidumu Latvijas upēs. Atbilstoši šiem posmiem mums arī tika izrādīta zivju audzētava,” stāsta A.Supe.
Nozares papildina cita citu
Priekuļu novada Veselavas pagastā bija iespējams apskatīt jauktā tipa bioloģisko daudznozaru saimniecību “Brīvnieki”, kur ir gan zivju dīķi, gan tiek audzēti gaļas lopi, gan attīstīts lauku tūrisms. “Saimnieki atzina, ka šīs nozares cita citu papildina, ļaujot sekmīgi saimniekot,” stāsta A.Supe. Saimnieks Andris Actiņš interesentiem izrādīja savu zivsaimniecību – 15 kaskādē veidotus dīķus, kur kritums no augšējā līdz apakšējam ir 14 metru. Dīķu ierīkošanai, kā atzinis saimnieks, ir ļoti piemērots reljefs, jo dīķos iespējams nodrošināt ūdens caurplūdi, tāpēc dīķu apūdeņošana nerada problēmas. Apkārt dīķiem saimnieks veido tūrisma taku, ko basām kājām nācās izstaigāt arī interesentu grupai. Taka tiek ierīkota “LEADER” programmas projektā, lai uzlabotu vidi, padarot to pieejamu cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, mātēm ar bērniem un citiem. Dīķos ir ielaistas karpas, karūsas un līņi, kas tiek zvejotas un pārdotas. Vienojoties iepriekš ar saimnieku par laiku un maksu, zivis ir atļauts arī makšķerēt. Vienā no piemājas dīķiem ir ielaistas arī foreles. Saimnieks labprāt stāsta arī par dabas spēku un enerģiju, kā arī par latviskajām tradīcijām. “Brīvnieku” saimnieks audzē arī mežu, nodarbojas ar biškopību, pielieto bioloģiskās metodes augkopībā, kopumā apsaimniekojot 250 hektāru lielu zemes platību.
Madonas novada Liezēres pagasta “Mežvidu” saimniece Ingrīda Šķēla savukārt labprāt izrādīja jaunizveidoto zivju māju, kur zivis sašķiro. Daļu no tām nogādā uz ziemošanas dīķiem, daļu pārdod. Zivju māja ierīkota Eiropas apmaksātā projektā. “Saimniecībā ir izveidota dīķu kaskāde un ierīkota zivju kaste. Kad tiek nolaists ūdens dīķos, tad visas zivis nonāk zivju kastē. No tās zivis nogādā zivju mājā. Saimniecība audzē un pārdod arī zivju mazuļus. Uz “Mežvidiem” var braukt arī makšķernieki,” stāsta A.Supe.
