Vai turēšanās slimnīcu apvienībā Gulbeni nogremdēs vai tomēr izķepurosimies no bankrota situācijas? Par šo un citiem aktuāliem jautājumiem, kuri jārisina pašvaldībai, “Dzirkstele” uz sarunu ir aicinājusi novada domes priekšsēdētāju Sandru Daudziņu.
– Kurš cilvēks šobrīd vada Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienību, jo zinām, ka valdes priekšsēdētāja Mudīte Jaceviča ir iesniegusi atlūgumu?
– Joprojām M.Jaceviča. Tā tas turpināsies līdz 9.septembrim. Darīšu zināmu, kurš ir slimnīcu apvienības vadītājs, līdzko būs iecelta jauna valde vai izveidota krīzes vadības grupa. Sarunas rit.
– Kāda būs Gulbenes slimnīca nākamgad?
– Gulbenē, manā kabinetā, trešdien vēlu vakarā notika sarunas ar Veselības ministrijas valsts sekretāru Rinaldu Muciņu un citiem šīs ministrijas pārstāvjiem. Veselības ministrija, kā R.Muciņš norādīja, viennozīmīgi redz, ka Gulbene stratēģiski ir tas punkts, kurā ir jāpastāv neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīcai.
– Vai šādu darba organizāciju ar dežūrnedēļām Balvu un Gulbenes slimnīcās saglabāsiet?
– Nē, to, ka šāda darba organizācija nav atbalstāma, mums norādīja arī Veselības ministrija. Tika uzsvērts, ka dubultā darba organizācija pakalpojumu nodrošināšanā ir viens no mūsu slimnīcu apvienības klupšanas akmeņiem. Ir jāstrādā pie tā, ka vienā slimnīcā arī turpmāk ir jāsniedz neatliekamā medicīniskā palīdzība, otrā jāveido traumpunkts, lai iedzīvotāji var saņemt medicīniskos pakalpojumus.
– Vai Gulbenē jābūt neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīcai?
– Tāds pašlaik ir Veselības ministrijas redzējums, saskatot Gulbenē ģeogrāfiski un stratēģiski nozīmīgu centru.
– Vai Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība tiks saglabāta?
– Ir jautājums, vai šajā grūtajā laikā katrai slimnīcai par sevi nebūtu vieglāk izdzīvot. Tā jau liekas, ja nav naudas, turēšanās apvienībā neko nepalīdz. Taču jāņem vērā, ka līdz šim finansējums ir ticis piešķirts tieši slimnīcu apvienībai, tieši tai par labu ir apstiprināts arī struktūrfondu projekts. Tas nozīmē, ka slimnīcu apvienība viennozīmīgi ir jāsaglabā.
– Vai Gulbenes slimnīcā trūkst kvalificētu ārstu?
– Viennozīmīgi Gulbenes slimnīcā ir maz jaunu ārstu. Tā ir problēma. Tas, ka kādā brīdī Gulbenes slimnīcā pacientam nav iespējams saņemt kādu noteiktu pakalpojumu, varētu būt saistīts ar līdzšinējo darba organizāciju abu slimnīcu apvienībā. Kad ir Balvu slimnīcas dežūrnedēļa neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanā, ārsts speciālists ir nodrošināts tur.
– Kā vērtējat M.Jacevičas darbu?
– Neapšaubāmi tas ir M.Jacevičas nopelns, ka mums ir slimnīca, ka tā ir sakārtota. Ne visos novados tādas ir. Mūsu slimnīca – tas ir M.Jacevičas darbs un ieguldījums aptuveni 30 gadu garumā. Viņa pati saka, ka ir nomainījušies teju 30 veselības ministri. Mainījusies arī veselības sistēma valstī. Mums Gulbenē nemainīgi viens cilvēks ir vadījis slimnīcu. Tāda tā ir! Ar visu sasniegto un arī ar to, kas varētu būt citādāk. Ja nebūtu izveidota Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība, grūti teikt, kāda būtu situācija Gulbenē šodien. Varbūt būtu tāda, kā Ludzā, kuras pastāvēšanas ekonomisko pamatojumu apšauba Veselības ministrija.
– Kā vērtējat domes Sociālās un veselības nodaļas vadītāja, Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības valdes locekļa, domes deputāta Jāņa Antaņeviča atbildību?
– Viņš runāja par slimnīcas problemātisko finanšu situāciju. Protams, viņš varēja arī vairāk darīt, piemēram, rakstiski ziņot par izveidojušos situāciju. Naudas grūtības gan Gulbenes, gan Balvu slimnīcai bija jau apvienības izveides brīdī. Tika samazināta dotācija, taču nesamazinājās izdevumi. Tagad esam, kur esam.
– Cik tad liels ir slimnīcu apvienības parāds?
– Jājautā slimnīcu apvienības valdes priekšsēdētājai. Šis skaitlis ir mainīgs – pieaugošs. Parāds sastāv no vairākām daļām. Tie ir sociālā un ienākumu nodokļa atliktie maksājumi, kas saskaņoti ar Valsts ieņēmumu dienestu. Otra sadaļa ir saistības ar piegādātājiem. Tur ir kārtējie rēķini, kuriem ir noteikts termiņš, un arī tādi, kuriem jau bija jābūt samaksātiem. Ir arī pacientu maksājumu parādi, bet šī sadaļa ir salīdzinoši nenozīmīga.
– Vai pašai ir nācies ārstēties Gulbenes slimnīcā?
– Mani bērni ir dzimuši šajā slimnīcā. Esmu tur arī ārstējusies. Par laimi, es sen neesmu tā nopietni slimojusi. Patiesībā citās slimnīcās neesmu gulējusi, tikai savā, Gulbenes slimnīcā. Taču tas bija ļoti sen.
– Vai strīds par Stradu ceļa kokiem liecina, ka pašvaldība nepietiekami par šo projektu informējusi sabiedrību?
– Tas ir Latvijas valsts ceļu projekts, viņi arī rosināja apspriešanu. Pašvaldība sāka informēt sabiedrību par šo projektu tajā brīdī, kad notika teritorijas plānojuma apspriešana, kurā arī tika ieplānots rekonstruēts ceļš. Pašlaik norit sarunas par vērtīgu koku iespējamo saglabāšanu. Taču ceļa rekonstrukcijas projekts nav apstādināts, lai gan šādu rīcību kā iespējamu Satiksmes ministrija jau minējusi.
– Ko varat teikt par vasaras sākumā domē piedzīvoto korupcijas skandālu, paraugoties uz to jau no zināma attāluma?
– Ja nemaldos, tas bija 17.maijā, kad Gulbenes novada domē visu dienu notika pārbaudes. Tagad mums sāk atgriezt atpakaļ tos dokumentus, kuri bija izņemti domē uz izmeklēšanas laiku. Vēl visi dokumenti nav atgūti. Izmeklēšana notiek, process nav beidzies. Rezultāts nav zināms. Ar laika distanci paraugoties uz šo notikumu, varu teikt tā – kad kaut kas tāds notiek ārpusē, redzu to kā slimību, kas mūs pašus neskar. Citāda ir sajūta, kad paši esam ierauti nepatīkamos notikumos. Nevienam to nenovēlu!
– Ko pašlaik dara atstādinātais domes izpilddirektors Māris Danieks?
– Viņš atrodas uz slimības lapas. Vēl arvien. To zinu, jo viņš joprojām ir domes darbinieks. M.Danieks ir atstādināts no darba uz noteiktu laiku.
– Vai ar Gulbenes pilsētas ielu rekonstrukcijas projektiem tagad viss ir kārtībā?
– Viss būs kārtībā tad, kad būs nodotas gala atskaites un saņemts finansējums. Viss ir procesā. Darbi rit. Ja melns kaķis nepārskries ceļu, līdz rudenim vajadzētu būt pabeigtiem iesāktajiem ielu darbiem. Esam vienojušies, ka neuzsāksim darbus Parka ielā, līdz būs pilnīga skaidrība par finansējumu. Ļoti iespējams, ka rudenī darbi tiks uzsākti arī Parka ielā un pabeigti nākamajā vasarā. Līgums ar aģentūru par projekta realizāciju ir līdz nākamā gada 30.jūnijam.
– Vai ziemā Šķieneru iedzīvotājiem būs siltums?
– Novada domē mēs ne mirkli nešaubījāmies, ka Šķieneros apkures sezonā siltums būs. Pašvaldībai nav jābūt kasierei starp uzņēmēju un iedzīvotājiem. Saskaņā ar likumu mēs pat to nedrīkstam darīt. Taču vasaras garumā Šķieneru daudzdzīvokļu māju apsaimniekotājfirma – SIA “Vidzemes būvnieks – serviss” – tā arī nespēja vienoties, ka pārņem kasiera funkcijas. Nespēja tāpēc, ka siltumpiegādātājs – SIA “Gulbenes energo” – nepiekrita SIA “Vidzemes būvnieks – serviss” piedāvātajiem līguma nosacījumiem. Ceturtdien novada domes sēdē nolēmām, ka Stradu pagasta pārvaldei vēl uz vienu gadu ir jāuzņemas starpnieka loma, parakstot līgumu ar SIA “Gulbenes energo” un rēķinoties ar visām no tā izrietošajām sekām. To darām tāpēc, lai nodrošinātu centrālapkuri Šķieneros. Ir jau augusts, laika gaidīt vairs nav.
– Kāpēc SIA “Gulbenes energo” nepiekrita, ka starpnieks kļūst SIA “Vidzemes būvnieks – serviss”?
– SIA “Vidzemes būvnieks – serviss” kā apsaimniekotājam šī funkcija ir jāuzņemas. Taču SIA “Gulbenes energo” izvirzīja nosacījumu – nepieciešama bankas garantija par naudas summu pakalpojuma saņēmēju maksājumu sezonas apgrozījuma apmērā. SIA “Vidzemes būvnieks – serviss” tam nepiekrita.
– Pašvaldība tomēr risinās šo problēmu tālāk?
– Esam strādājuši pie tā, lai Šķieneros siltums būtu, tomēr pašvaldībai nav jādotē daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji, kuri nemaksā par saņemtajiem pakalpojumiem. Agri vai vēlu iedzīvotājiem pašiem būs jānorēķinās par siltumu Šķieneros.
– Vai ideja par novada bērnu peldētapmācību Balvu baseinā nav tomēr izšķērdība?
– Ir dažādi aspekti. Katru gadu noslīkst daudz cilvēku. Ja kāds tiks šādi izglābts, tad nav izšķērdība. Mācot bērnus peldēt, mēs viņiem dzīvē dodam lielāku drošības sajūtu.
