Kāds Gulbenē populārs jauniešu pāris vēlējās savas kāzas paturēt noslēpumā, tomēr ne viņi paši, ne kāzu viesi nespēja atturēties no vēlmes sociālajos tīklos padižoties ar smukām precību bildēm. Patiesi, “dzelteno presi” šodien aizstājam mēs paši, izplatot par sevi privātu informāciju zibens ātrumā. Diemžēl šī informācija iegulst internetā neizdzēšami (tieši tā, pat it kā dzēsta tā patiesībā netiek izdzēsta).
Šodien daža laba cilvēciņa dzīvei internetā varam izsekot kopš dzimšanas brīža. Tas nav ne labi, ne slikti, tā vienkārši ir. Sociālajos tīklos var iepazīties, sadraudzēties, iemīlēties, izčatoties, publiski sanaidoties, izšķirties, apprecēties, atriebties un nomirt. Kā mums patīk atlaist bremzes internetā, lai komentāros un forumos izliktu savu žulti!
Moderni ir, piemēram, internetā visu apskatei izlikt savu pirmsnāves vēstuli, kā to izdarīja publiskajā telpā daudz aprunātais – gan žēlotais, gan nicinātais – Aigars Birkavs no Valmieras puses, kuru turēja aizdomās par seksuālu pārestību pret draudzenes meitu. Vēstule sociālajā portālā nostāvēja gadu, līdz tās autors patiešām devās nāvē, visticamāk, labprātīgi. Taču patiesībā viņš ir miris tikai daļēji, jo turpina dzīvot internetā – savos amatiera pornovideo un fotoattēlos, kas plašā klāstā izvietoti internetā seksa portālos.
Tam visam mums nav žēl ne laika, ne smadzeņu enerģijas. Pēc vairāku stundu ilga darba pie datora sociālo tīklu lietotājs jūtas kā dzelzceļa vagonus krāvis. Smadzenes no niekošanās internetā ir pamatīgi nogurušas. Dzīve internetā prasa pilnīgu atdevi. Maz kas paliek pāri reālajai dzīvei.
