Aerodroma ēku būvniecība Gulbenē tika uzsākta 1936.gada pavasarī. Gulbenes aerodroma angāru kompleksā plānoja pakāpeniski uzbūvēt lidmašīnu angāru, kā arī vairākas piebūves – eskadriļas komandiera kancelejai, lidojošā sastāva dzīvojamajām telpām, darbnīcai, noliktavai un fotolaboratorijai. Svarīgi bija uzbūvēt arī zem zemes benzīna glabātavu ar speciālu lidmašīnu uzpildes vietu.
(Turpinās no 20.augusta “Dzirksteles”)
Izstrādā aerodroma angāra metu
Jaunbūvējamā angāra vietas noteikšanas komisija, apskatot Gulbenes kara aerodromam paredzēto vietu un tuvāko apkārtni, atzina, ka angāru komplekss novietojams uz Gulbenes pilsētai piederošās zemes (tagad teritorija Litenes un Parka ielas krustojuma tuvumā).
Vēl pirms aerodroma nolīdzināšanas darbu uzsākšanas 1935.gada 9.augustā, Kara ministrijas apgādes pārvaldes būvniecības daļas 3. rajons izstrādāja Gulbenes aerodroma angāra metu trīs variantos. Pievienotajos paskaidrojumos tika sniegta informācija par ēkas konstrukciju un izmantojamo materiālu klāstu. Plānotais angāra garums ēkas iekšpusē bija no 46 līdz 52 metriem. Visos variantos būves platums paredzēts 20 metri, bet augstums – 6 metri. Angāra pamatu būvniecība bija plānota no laukakmeņiem ar betonētu grīdu un mūrētām ķieģeļu sienām. Izstrādāto metu lielākā atšķirība bija jumta konstrukciju varianti, jo tur izšķiroša nozīme bija būvmateriāla (koka vai metāla) izmantošanai. Pēc angāru meta apstiprināšanas līdz 1936.gada būvniecības darbu sezonas sākumam atlika veikt tikai tā detaļplānojumu.
Plānojot Gulbenes kara aerodromu, izbūvē iesaistījās arī Aviācijas pulka komandieris pulkvedis Jānis Indāns. Viņš uzdeva izveidot iekārtu aviācijas motoru eļļas un ūdens sasildīšanai. Eļļas sildīšanai izbūvējama skapja veida sasildīšanas iekārta, kurā varētu novietot 12 cilindriskus eļļas traukus, bet ūdens sasildīšanai nepieciešams boilers ar 1,5 kubikmetru tilpumu. Visā fotolaboratorijā bija jāierīko ventilācija, bet tumšajā fotolaborotorijā (tumša telpa) – nepieciešamās izlietnes, galdi darbam ar ķimikālijām, piemērotas elektriskās iekārtas un gaismas necaurlaidīgi durvju aizkari.
Notiek intensīva angāra būvniecība
Projektēšanas process beidzās 1936.gada 30.martā, kad Kara ministrijas būvniecības daļas priekšnieks saņēma Gulbenes aerodroma angāra detaļzīmējumus. Pēc to apstiprināšanas bija jāveic angāru kompleksa būvniecība.
Darbi tika uzsākti jau aprīlī, bet izrādījās, ka traucē tuvākās garnizona munīcijas noliktavas dzeloņdrāšu nožogojums. Problēma tika veiksmīgi atrisināta un angāru būvniecība varēja turpināties. Gulbenes aerodroma stāvokļa novērtējumā 1936.gada 4.jūnijā lidotājs pulkvedis-leitnants Kārlis Skribo uzsvēris, ka notiek intensīva angāru būvniecība, bet eskadriļas dzīvojamo telpu būvniecība vēl nav uzsākta.
Atvēlētie līdzekļi budžeta gadā bija iztērēti, un saimnieciskā kārtā veikto aerodroma nolīdzināšanas darbu pieņemšana notika jau 1936.gada augusta beigās. Veicamo darbu palika daudz, tādēļ tika ziņots, ka arī 1936.gada rudenī aerodroms kara aviācijas lidmašīnām nav izmantojams. Tomēr Gulbenes garnizona vadības sarakste apstiprina, ka 1936.gada decembrī aerodromā izvietota aviācijas eskadriļa.
Informē par nekvalitatīvi veikto angāra izbūvi
1937.gada maijā Gulbenes aerodroma nolīdzināšanas darbu nepieciešamības novērtēšanai tika ievēlēta komisija, kura aerodroma apskates rezultātā konstatēja, ka darbi ir jāturpina. 11.jūnijā notika kārtējā izsole, kur aerodroma izbūves darbu kopējā summa bija paredzēta par aptuveni 14 000 latu.
Līdz 1937.gadam angāru kompleksa būvniecība bija daļēji pabeigta, bet izpildītā darba kvalitāte sagādāja visai lielas neērtības. 1937.gada 7.septembra ziņojumā Aviācijas pulka komandieris tika informēts par nekvalitatīvi veikto angāra izbūvi Gulbenē, kā arī par paviršību nolīdzināšanas darbos pie šīs ēkas. Galvenā problēma izrādījās augstais gruntsūdeņu līmenis angāra apkārtnē, kas izraisīja atsevišķu telpu applūšanu. Zināms, ka 1937.gada rudenī notika arī Gulbenes aerodroma benzīna glabātavas laukuma nostiprināšana darbi. Šajā gadījumā nav minēts, ka degvielas glabātavai būtu zema kvalitāte. Angārā konstatētos trūkumus uzdeva novērst uzņēmējam, kas bija būvējis ēku. Problēmas izdevās novērst līdz 1937.gada 23.decembrim.
1936./1937.gada mijā Gulbenes aerodroms kļuva par pastāvīgu bāzes vietu Latvijas armijas Aviācijas pulka tuvās izlūkošanas eskadriļai, bet lidmašīnu pacelšanās/nolaišanās laukuma paplašināšanas un nostiprināšanas darbi turpinājās vēl 1938.gadā.
(Turpinājums sekos.)
