Jau ceļa jūtīs esošo Gulbenes katoļu draudzes prāvestu Vjačeslavu Bogdanovu aicinājām uz sarunu.
– Ar kādām domām un sajūtām no Gulbenes dodaties tālāk pie Alūksnes draudzes?
– Katoļu garīdznieks ir kā kareivis, kur sūta kalpot, turp jādodas. Savulaik esmu solījis paklausību savam bīskapam, tas nozīmē, ka jāklausa arī viņa aicinājumam. Rīgas arhidiecēzes vadītājs Zbigņevs Stankevičs uzskata, ka man jādodas tur, kur mana kalpošana ir nepieciešama. Atliek tikai paklausīt. Tur nav ko filozofēt. Gulbenes katoļu draudzē esmu kalpojis 12 gadus. Daudz ir paveikts. Taču, ja nebūtu Dieva žēlastības un cilvēku atsaucības, ticības un mīlestības, nekas neiznāktu. Ne velti ir teiciens, ka kaujas laukā viens pats neesi karavīrs. Bez draudzes nekas nesanāktu. Protams, liels ieguvums bija jaunā, plašā katoļu dievnama uzcelšana. Draudze 12 gadu laikā ir izaugusi ne tikai skaitliski. Ir nostiprinājušās kristīgās ticības pozīcijas Gulbenē. Labi, ka dažādām konfesijām piederošie kristieši neslēpjas savā starpā, dzīvo draudzīgi. Tas liecina par Dieva žēlastību un kristiešu pašapziņas nostiprināšanos.
Alūksne man arī ir tuva, jo pirms desmit gadiem tur kā garīdznieks līdztekus darbam Gulbenē esmu kalpojis jau divus gadus pēc kārtas. Kad Alūksnē uzcēla katoļu baznīcu, darbam tur tika norīkots cits garīdznieks. Tagad es atgriezīšos Alūksnē, pazīstamā vidē. Protams, desmit gadu laikā daudz kas ir mainījies. Apustulis Pāvils ir teicis – ja Dievs ir ar mums, kas var būt pret mums! Kad pirms 12 gadiem atnācu kalpot Gulbenē, man te viss bija svešs. Pirmdien, 5.septembrī, es jau sākšu savu kalpošanu Alūksnē. Braukšu arī pie katoļticīgajiem uz Gaujienu un Api. 11.septembrī Alūksnes katoļu draudzē notiks Rīgas arhibīskapa – metropolīta Z.Stankeviča vizitācija, saka Vjačeslavs Bogdanovs.
– Iespējams, daudzi gulbenieši vēlēsies reizēm apmeklēt dievkalpojumus katoļu baznīcā Alūksnē.
– Laipni lūdzu! Tomēr lielākai saiknei ir jābūt ar savu baznīcu. Ne jau priestera dēļ jāiet uz dievnamu. Cilvēki uz baznīcu iet, lai sarunātos ar Dievu. Jaunais Gulbenes katoļu draudzes prāvests Māris Zviedris ir jauns, humora pilns, sirsnīgs cilvēks. Arī viņu draudze iemīlēs.
– Ar jūsu svētību Gulbenes novadā cilvēki ir kristīti, laulāti, pavadīti mūžībā. Kādu godu bijis vairāk?
– Katru gadu Gulbenes katoļu baznīcā ir vairāk nekā 100 kristību, ieskaitot arī pieaugušos. Gadā kristīti tiek līdz 50 bērniem. Priecē, ka aizvadītajos trīs gados bērnu dzimst un tiek kristīti pat vairāk nekā tā saucamajos “treknajos gados”. Ļoti daudz mazuļu! Tas notiek par spīti ekonomiskajai krīzei. Vienīgi jāpiebilst, ka bērni pārsvarā dzimst nevis Latvijā, bet ārzemēs. Tā ir problēma, kas nedaudz sarūgtina. Priecē, ka tie, kuriem saknes ir Gulbenes novadā, savus ārvalstīs dzimušos bērnus kristīt atved surp. Šogad Gulbenes katoļu baznīcā notikušas jau 112 kristības. Bēru godi, kuros šogad tiku aicināts piedalīties, bijuši jau 25. Kristību tomēr ir bijis daudz vairāk. Tas liecina, ka tauta neizmirst! Laulību šogad ir salīdzinoši maz – tikai septiņas kopā ar pieteiktajām, kuras vēl notiks. Četras laulības jau bijušas.
– Vai jūs nebaida krīzes otrais vilnis Latvijā?
– Domāju, ka daudziem cilvēkiem Latvijā, kuri ikdienā skaita santīmus, krīze bija, ir un būs. Tikai labi pārtikušie izjūt šos krīzes viļņus. Trūkst naudas, lai atdotu bankām kredītus. Tā saucamie “treknie gadi” daudziem krīzi ir padziļinājuši. Tieši tad cilvēki uzdrošinājās ņemt aizdevumus visās bankās pēc kārtas. Tomēr, ja cilvēkā ir paļāvība uz Dievu un ja viņš pats nav sliņķis, tad nekāda krīze nespēs nogremdēt. Tiklīdz cilvēks sāk šķirot darba iespējas iesnesīgajās un zemu atalgotajās, būs lejupslīde. Nedrīkst slinkot!
– Tagad daudziem tiek pārmesta dzīvošana pāri līdzekļiem, arī Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienībai?
– Pārmest slimnīcu apvienībai dzīvošanu pāri saviem līdzekļiem ir ciniski. Jājautā, ko Veselības ministrija vēlas panākt. Vai to, ka ātrās palīdzības mediķi turpmāk cilvēkus no Balviem un Gulbenes vedīs uz slimnīcu Valmierā? Dažs labs nomirs jau pa ceļam vien. Mūsu autoceļi nav atbilstoši smagu pacientu transportēšanai. No kratīšanas vien var nomirt! Tā nav Balvu un Gulbenes slimnīcu vaina, ka apvienībai nākas dzīvot uz parāda. Valsts nerūpējas par saviem iedzīvotājiem, par saviem nodokļu maksātājiem!
Pie varas esošajiem jābeidz tautai pūst miglu acīs! Jāpasaka, kā ir patiesībā. Valsts ir simtprocentīgā bankrotā! Un tomēr Gulbenē slimnīcai ir jābūt. Pretējā gadījumā cilvēki vispār var palikt bez medicīniskās aprūpes. Nogremdēt slimnīcu nedrīkst. Ir līdzekļi neparedzētiem gadījumiem, parāds ir jādzēš!
– Ko domājat par Stradu ceļa rekonstrukcijas projektu, kas paredz nocirst lielu daudzumu koku?
– Vietām Stradu ceļa malās ir aizsargājami koki, tomēr pārsvarā – apdauzīti, pussausi. Tie, kuri tagad vēlas sargāt šos kokus, kāpēc klusēja līdz šim, kāpēc neko nedarīja? Domāju, ka ir jāmeklē kompromiss. Kaut kas ir jāupurē un kaut kas ir arī jāsaglabā. Nevar nozāģēt visu pēc kārtas un priecāties par to. Tajā pašā laikā jāievēro prasības, kādas Eiropas Savienībā ir noteiktas ceļu satiksmes drošībā. Vietām Stradu ceļš ir arī jātaisno. Satiksmes ministrijai būs jāvienojas ar privāto zemju īpašniekiem. Iespējams, sāksies aizbildināšanās, ka atkal trūkst naudas. Kā tas beigsies, nav zināms. Esmu jau novērtējis, cik labs ir asfaltētais Rēzeknes ceļš aiz Pededzes tilta. Gribētos, lai tikpat labs ceļš būtu arī šaipus tilta. Pa šo ceļu bieži esmu braucis uz Daugavpili, kur kapsētā apglabāta mana mamma.
– Tuvojas 11.Saeimas vēlēšanas.
– 10.Saeimas atlaišana mani nešokēja. Arī uz 11.Saeimas vēlēšanām es raugos no apolitiskā skatpunkta. Tas viss ir teātris. Būtu labi, ka jaunajā Saeimā iekļūtu lietpratēji dažādās tautsaimniecības nozarēs. Taču realitāte ir tāda, ka starp Saeimas deputātiem ir tikai dažas personības, kuras savā starpā strīdas. Pārējie ir pelēkā masa. Jēzum Kristum bija 12 apustuļi. Vai ar 100 gudrajām galvām Saeimā nav par daudz? Latvija ir pārāk maza valsts, lai uzturētu tik lielu Saeimu. Jēgas nekādas! Būtiskus lēmumus strīdoties grūti ir pieņemt. Uzskatu, ka arī Latvijas ārpolitika nav tāda, kādai tai vajadzētu būt. Tā ir pārāk “mīksta”. Bez kreņķiem esam Krievijai atdevuši Abreni, Igaunijai – mūsu salas, Lietuvai – Baltijas jūras teritoriju. Te gribas citēt kaut kur jau dzirdētus vārdus, ka ar tādu attieksmi mēs pirmie pazaudēsim to, kas jums šobrīd ir, – savu neatkarību. Nav runa par agresijas izrādīšanu ārpolitikā, bet drīzāk par valsts pašcieņu.
Vēlētājiem ir jādomā par kritērijiem, pēc kuriem viņi izvēlas deputātu kandidātu sarakstu balsošanai. Vai labs ir tāds deputāta kandidāts, kurš “pats zaga un citiem deva”? Tāda domāšana liecina par zemu garīgo kultūru. Jā, korupcija vienmēr ir pastāvējusi. Bet kas to veicina? Mēs paši! Kamēr nemainīsies mūsu pašu attieksme, nemainīsies arī valsts politika.
Ir jāvērtē arī, kāda ir deputāta kandidāta pozīcija attiecībā uz evaņģēliju. Ja viņš ir kristietis, tad pašam jādzīvo kristīgi un arī no citiem ir jāprasa tas pats.
