Jau pirms kāda laika teicām ardievas 100 vatu kvēldiega spuldzēm, tad dzīvsudraba termometriem. Ar 1.septembri mēs jau esam pateikuši ardievas arī 60 vatu kvēldiega spuldzēm.
Paredzēts gan, ka tirdzniecības vietām vēl tiks atļauts iztirgot krājumus noliktavās. Šī iemesla dēļ ir iedzīvotāji, kas veido uzkrājumus, iepērkot spuldzes vairumā. Lai izpildītu izvirzīto mērķi, proti, pāreju uz energoefektīvākiem gaismas līdzekļiem, ar nākamā gada 1.septembri plānots aizliegt arī 40 un 25 vatu kvēldiega spuldzes. Nomainot spuldzes, ģimenes varēšot ietaupīt. Joks? Ko ietaupīt? Uz kā rēķina vispār pie mums var ietaupīt? Tiklīdz uz kaut ko mēģina ietaupīt, tā tūlīt zibenīgi pieliek klāt cenu kaut kam citam vai paaugstina kādus nodokļus. Attiecībā pret vidējo algu valstī izskatās, ka tauta pārmaksā par pakalpojumiem iespaidīgas summas. Ar piebildi – tie, kas var, pārmaksā, bet tie, kas nevar, grimst parādos. Tagad atkal prognozē, ka Latvijā gaidāms eļļas, sviesta, siera, piena, maizes un kafijas cenu kāpums. Ja pēc vecajām spuldzēm nebūtu pieprasījuma, tad varētu arī no tām atteikties, bet tā taču nav. Daudzi izmēģinājuši ekonomiskās spuldzes, tomēr priekšroku dod vecajām labajām, pierastajām kvēldiega spuldzēm. Te kārtējo reizi izskatās, ka kāds atkal grib labi nopelnīt, notiek kārtējo ražotāju lobēšana. Eiropa spiež, un mēs darām. Kas gan cits atliek? Bet kur paliek mūsu tiesības izvēlēties? Katrs taču pērk, ko grib, bet šoreiz pircējs vairs nenosaka, ko viņam vajag.
