Pirtnieku no Stāmerienas Viktoru Podziņu uzklausījusi Malda Ilgaža
Pagājušajā nedēļā nenoliedzami lielākais notikums bija Bānīša svētki. Iepriekšējos gados, kad šajos svētkos aktīvi piedalījos arī pats, man tie nepatika tik ļoti, kā tas bija šogad. Uzskatu, ka šo svētku organizācija bija ļoti augstā līmenī, jo starp pasākumiem nebija nevienas pauzes. Citkārt Bānīša svētkos esmu sekojis līdzi tam, kā tiek sisti podi, kā puikas šauj ar loku un bultām, kā staigā ar ķekatām jeb koka kājām. Katru gadu tiku iesaistīts kādā atrakcijā, bet šoreiz pilnībā varēju izbaudīt svētkus pēc sirds patikas. Man ļoti patika saksofonista priekšnesumi. Klausoties viņa muzicēšanā, pat pa asarai nobira, jo arī es pats kādreiz spēlēju saksofonu. Biju sajūsmā par veco tehniku, jo esmu uzaudzis kopā ar to, tāpēc īpašu uzmanību pievērsu traktoru un automašīnu izlaiduma gadiem. Cilvēkam, kuram pašam ir saistība ar tehniku, arī sapratne par to ir labāka. Domāju, ka arī jauniešiem šī izstāde bija interesanta. Šoreiz svētku devīze bija “Spēks ir dzelzī”, tāpēc tehnika bija īsts šā spēka apliecinājums. Bānīša svētki bija lieliski izdevušies!
