“Uzrakstiet par mūsu Bertu!” “Dzirksteli” rosināja Gulbenes novada domes deputāts Guntis Blūms no Daukstu pagasta Stariem. Uz jautājumu, kas tā Berta tāda ir, viņš atplauka smaidā: “Tā ir žagata. Viņu uzaudzinājusi Irēna Jasmane. Cilvēkiem Berta patīk. Reizēm atlido ciemos arī uz manām mājām.” Staru ļaudis lepojoties, ka ciematā dzīvo pieradināta pusaugu vecuma žagata. Vēl viņa ir bērns, augs lielāka un, iespējams, ar laiku aizlidos projām, kļūstot par īstu savvaļas putnu. Taču pagaidām tas vēl nav noticis.
Braucām ciemos! Kad “Dzirksteles” auto iestūrēja Irēnas māju pagalmā, savām acīm ieraudzījām, kā žagatiņa Berta draudzējas ar savu mājas suņuku Fredi, lepni pakāpusies viņam mugurā. Turpat tuvumā bez mazākā naida vai mednieka instinkta pazīmēm grozījās kaķis Fišers – trešais Irēnas mājdzīvnieks.
Putns steidzās pretī mums, vispirms iedraudzējoties ar “Dzirksteles” fotogrāfu Gati, kurš Bertu pacienāja ar cepumiem. Pēc tam žagatiņa laipni nolaidās uz mana pleca, pārbaudot, vai nevar man konfiscēt sudraba auskaru. Berta kārtīgi izpētīja arī “Dzirksteles” auto un knābīti iebāza Diānas atvērtajā rokassomiņā.
“Kad jūs iebraucāt manā pagalmā, es domāju, ka drīzāk ciemos ir ieradusies nevis “Dzirkstele”, bet LNT kriminālziņu raidījums “Degpunktā”,” sagaidot mūs, jokoja Irēna. Žagatēns, kā jau šīs šķirnes putns, esot kārs uz spožumiem. Mēdzot zagt un projām nest visu, kas nav droši nolikts. Piemēram, santīmus. Varot pakampt arī rotaslietu. Čiepjot arī cigaretes. “Es baiļojos, lai tikai bērnam kāds nenodara pāri. Redzēju reiz, kā stārķis Bertai ar knābi sadeva pa galvu, kad tā pie šā uz jumta gāja draudzēties. Pēc tam žagatiņai bija istabas režīms, kamēr saārstēja rētas,” saka Irēna.
Putniņš viņas rokās nonācis aprīlī. Tad no ligzdas, kuru žagatas bija savijušas Irēnas mājas paksī, izkrituši pavisam trīs putnēni. Namamāte paņēmusi un centusies izglābt visus trīs, taču izdzīvoja tikai viens. “Bļodiņā izveidoju putnam ligzdiņu, baroju ar mušām un tārpiņiem, ko vien varēju atrast,” stāsta Irēna. Kad putns paaugās, audžumamma viņam ļāva sākt apgūt apkārtni, staigājot kopā ar četrus gadus veco suni Fredi. Tagad Berta jau aplidojusi un iepazinusi visu Staru apkārtni. Pa dienu viņa ir ārā, bet naktī kā jau paklausīgs bērns guļ mājās. “Cik skaisti no rītiem Berta man dod buču! Reizēm tādu smirdīgu, jo viņai ļoti garšo ķiploki,” piebilst Irēna. Viņa savu audžubērnu nekad nesauc par zagli, bet tikai par ļoti čaklu radībiņu. “Kā viņa no rīta mostas, tā sāk strādāt. Lasa visu, kas spīd, un paslēpj. Es šur un tur mājās vai pie mājas atrodu viņas paslēptuves. Vienā vietā pie akmens bija noglabāti deviņi santīmi!” smejas Irēna.
