Uldis Boldāns, gulbenietis
– Konceptuāli Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” attīstības piedāvājums ir labs. Pirmkārt, ‘’zaļās ekonomikas’’ integrēšana noteikti uzskatāma kā atbildīgas un ilgtspējīga attīstības indikators, kas spētu radīt arī augstu pievienoto vērtību. Dabas kapitāla saglabāšana ir un turpmāk būs viens no globālajiem trendiem. Otrkārt, viņu programma un arī programmas izstrāde paplašina sabiedrības līdzdalības formas. Tas norāda, ka partija ir gatava nodrošināt lēmumu pieņemšanu pēc subsidiaritātes (sociālā) principa. Bet savās darbībās rada pretstatu, jo notiek ‘’sarkano līniju vilkšana’’ pret ‘’Saskaņas centru’’, līdz ar to diezin vai tas ir uzskatāms kā demokrātisks un uz kompromisu orientēts process. Pastāv risks, ka partijas rīcība un politika varētu palielināt šķelšanos sabiedrībā. Kopumā daudzas partijas idejas ir atbalstāmas, bet pašlaik pietrūkst labās prakses piemēru, kas apstiprinātu partijas rīcības kompetenci.
Aigars Freimanis, “Latvijas faktu” direktors
– Partijas darbības pamatmērķis ir tas, ko tā vienmēr ir teikusi, – latviešu nācijas aizstāvēšana. To partija uzskata par darbības
pamatuzdevumu. Vēlētāji noteikti neiegūs partiju, kas varēs noteikt darba kārtību, jo vismaz aptaujas nerāda, ka pārstāvniecība parlamentā varētu būt iespaidīga. Ja arī nonāks valdošajā koalīcijā, domāju, ka viņi nebūs darba kārtības noteicēji. Ekonomika nav bijusi tas, ar ko asociē “Tēvzemei un brīvībai/LNNK un Visu Latvijai!”. Tiesa gan, bija laiks, kad pirmo vijoli Tēvzemē spēlēja Roberts Zīle, Guntars Krasts un Inese Vaidere un bija sajūta, ka ekonomika ir svarīga, bet tad, kad notika apvienošanās ar “VL!”, tās lietas ir pazudušas. Nedomāju, ka viņi ekonomikā var piedāvāt oriģinālas idejas, iespējams, varētu piemēroties vecākajam partnerim. Domāju, ka viņu vēlamais vecākais partneris ir “Vienotība”.
Juris Rozenvalds, politologs
– Viņi 10. Saeimas vēlēšanās parādīja, ka pārstāv jauna tipa nacionālismu, tādu nedaudz romantisku, 20 grādu salā stāvot līdz pusei kaili ar uzrakstu «Abrene» uz krūtīm. Viņi ir orientēti uz jaunāku auditoriju atšķirībā no iepriekšējo gadu priekšstata, ka nacionālo spēku elektorāts ir gados vecāks. Domāju, viņi kombinē divas tēmas. Pirmkārt, viss, kas saistīts ar latviešu valodu, kultūru. Otrkārt, tā ir antikorupcijas tēma, jo viņi uzsvērs to, ka nav bijuši valdībā, turklāt arī vecā gvarde ir mazākumā. Par spīti Zīles ekonomiskajai programmai, mazāku uzmanību liks uz ekonomiskajiem jautājumiem, vairāk būs nacionālo jautājumu tādā nedaudz provokatīvā veidā. Es atturīgi vērtēju viņu iespējas iekļūt valdībā.
