Pagājušajā sestdienā Alūksnes novada Viktora Ķirpa Ates muzejā svinēja tradicionālos Pļaujas svētkus, ko sauc arī par Appļāvībām, Apjumībām un Jumja dienu. Lai gan spēcīgas lietusgāzes mijās ar sauli, tuvāki un tālāki ļaudis bija atbraukuši uz svētkiem, lai vērotu, kā norit senie amati Vidzemes lauku sētā.
Šogad Pļaujas svētkus apmeklēja liels skaits interesentu, jo daudziem Pļaujas svētku apmeklējums jau kļuvis par vasaras izskaņas un septembra otrās sestdienas neiztrūkstošu pasākumu. Pļaujas svētkos bija padomāts par visām paaudzēm. Par to liecināja arī automašīnu stāvlaukums, kur visiem braucamrīkiem nepietika vietas. Stāmerenietis Vilis Kļaviņš, kurš Pļaujas svētkos piedalās jau piekto gadu, stāsta, ka pasākuma norises vietu noteikti apmeklējis vismaz pusotrs tūkstotis apmeklētāju, kas nemitīgi mainījušies. “Man blakus saimnieces uz uguns vārīja zupu. Pērn viņas pārdeva 400 porcijas zupas, bet šogad tās bija aptuveni 700 porcijas. Es pats piedalījos paraugdemonstrējumos – rādīju, kā dzen kandžu. Jāteic, ka par šo procesu apmeklētājiem bija liela interese. Devu arī nogaršot. Sieva Marija savukārt tirgoja pašcepto maizi. Viktora Ķirpa Ates muzeja direktore Natālija Pomerance pat gribēja slēgt ar mani līgumu par sadarbību, lai es Pļaujas svētku laikā neizdomātu aizbraukt kaut kur citur,” stāsta V.Kļaviņš.
Iesaistās arī paši
Cilvēki aktīvi interesējās par pilnu linu apstrādes procesu, uzskatot, ka arī šodien varētu audzēt linus, nevis tos iepirkt. Daudzi izmēģināja griezt graudu maļamo dzirnakmeni un pēc tam neslēpa apbrīnu, cik savulaik sievietēm bijušas stipras rokas. Interesi raisīja arī labības kulšana, piena separēšana, kartupeļu cietes jeb stērķeles gatavošana. Bez apstājas, pa brīdim slaukot no pieres sviedru lāses, smēdē nācās rosīties kalējam, jo smago kalēja āmuru īpaši vēlējās pacilāt bērni, tāpēc veidojās pat rinda. Pat tad, kad svētku dalībnieku kļuva mazāk, smēdē valdīja darbīga noskaņa. Sievietes pauda apbrīnu senajam veļas mazgāšanas procesam, kur jau senatnē tika izmantotas akmens bumbas, kas šodien aizstātas ar jonu bumbām. Vērojot šo procesu, bija grūti iedomāties, ka kaut dienu varētu iztikt bez šodienas modernās veļas mazgājamās mašīnas. Interesentu netrūka arī senajās Ates dzirnavās, kas darbojas arī šodien. Radošajā darbnīcā bērni mācījās pagatavot pastalas.
Piedalās arī kaimiņi
Pļaujas svētkus kuplināja arī Alūksnes, Gulbenes, Balvu un Valmieras novadu folkloras kopas, Tautas lietišķās mākslas studijas, kā arī Vidzemes amatnieki. Starp viņiem bija gan keramiķe Laimdota Kliesmete, gan čaklās rokdarbnieces no studijas “Sagša”. Svētku apmeklētāji, atsaukuši atmiņā senos amatus, labprāt piestāja arī pie tirgotāju stendiem, lai, piemēram, nolūkotu kādu rotaslietu, iegādātos svaigi kūpinātas zivis, šīs vasaras ziedu medu, ar hēliju pildītu balonu un daudz ko citu. Pašu izaudzētās rudens veltes apmeklētājiem tirgoja arī bērni.
