Lejasciemā, Rožu ielā, jau 15 gadus sulīgas un saldas melones un arbūzus, milzu tomātus un retu šķirņu ķirbjus audzē profesors Rihards Kūlis, kas šo nodarbi neuzskata par biznesu, bet par vaļasprieku, kolekcionāra azartu un sava veida atpūtu. Pērn viņam izdevies izaudzēt 14 kilogramus smagu arbūzu. Arī šogad gandrīz katra melone sver 3 kilogramus, netrūkst arī smagu arbūzu.
Lejasciemā eksotika ir ābeles
“Vispirms sāku audzēt melones, jo uzskatu, ka tās izaudzēt ir vieglāk nekā arbūzus. Vienmēr ir ļoti patīkami eksperimentēt, lai redzētu, kāds būs rezultāts, tāpēc šogad melonēm atvēlēju tikai četru metru lielu platību, no kuras man izdevās novākt 20 melones. Vairāk esmu pievērsies arbūzu audzēšanai. Šogad audzēju desmit dažādas arbūzu šķirnes,” stāsta
R.Kūlis. Viņš domā, ka arbūzus varētu audzēt daudzviet Latvijā, ņemot vērā, ka pastāv arī risks, jo dažos gados uz lauka neizaug pat gurķi. “Man uznāk dažādas “lēkmes”, smejas profesors. ”Vispirms bija meloņu, tad puķu ”lēkme”. Bija laiks, kad audzēju hiacintes, kas man ļoti patīk. Šobrīd esmu pievērsies rozēm. Mēģinu audzēt arī ābeles, jo Lejasciemā tās izaudzēt ir ievērojami grūtāk. Īpaši, ja tās ir jaunas šķirnes, jo Lejasciemā klimats un augsne ir absolūti nepiemērota ābelēm.“
Saldumu nosaka šķirne
Meloņu un arbūzu audzēšanas zināšanas Rihards apguvis pie Latvijā plaši pazīstama šo lielo ogu audzētāja Ēvalda Piļkas, kurš piecdesmit metrus garās vagās audzē arbūzus un melones. Zem melonēm apakšā vēlams palikt dēlīšus vai arī tās laikus novākt. “Melones strauji nogatavojas visas reizē, tāpēc pāris nedēļu laikā tās ir jānolieto. Kad melones kātiņš ļoti viegli atdalās no tās un melone kļūst dzeltenīga, tad ir īstais brīdis to noņemt. Meloņu šķirnes ‘Vidzemniece’ sēklas saņēmu no ķirbju un meloņu audzētājas Edītes Seipules Dikļos. Gaidīju, kad melones kļūs dzeltenas, bet šī šķirne veido pelēku tīklojumu. Smagākā melone, ko man izdevās izaudzēt, svēra 4,5 kilogrami. Arbūzam ir grūtāk noteikt brīdi, kad tas ir gatavs, tāpēc ir gadījies noņemt arī negatavu vai arī pārgatavojušos,” stāsta Rihards. Cik salda būs melone vai arbūzs, ir atkarīgs no šķirnes. Profesors starp arbūzu šķirnēm priekšroku dod Krievijā selekcionētajai šķirnei ‘Podarok severu’ un čehu šķirnei ‘Janoček’, kam arbūzi nav rozā, bet dzeltenā krāsā.
Audzēšana – vienkārša
Šogad profesors audzē tikai divu šķirņu melones. “Meloņu un arbūzu sēklas var sēt tieši augsnē, vagu sagatavojot tāpat kā gurķiem. Tajā nedaudz iepilda satrunējušus kūtsmēslus un aizrauš vagu ciet, izveidojot nelielu padziļinājumu. Sēklas ieteicams sēt ligzdās pa trim līdz četrām sēklām, jo visas var nesadīgt, bet veikalā sēklas ir ļoti dārgas, tāpēc es sēju vienuviet tikai divas. Attālums starp vienu un otru ligzdu nedrīkst būt mazāks par 50 centimetriem. Arbūziem vēlams, lai tas būtu 70 centimetri. Uz vagas uzklāju polietilēna plēvi, jo tā ātri uzsilda augsni. Asniem vajadzētu parādīties nedēļas laikā. Kad tas ir noticis, plēvi paceļu augstāk. Tiklīdz ir beigušās salnas, plēvi noņemu. Ar stādu laistīšanu jābūt piesardzīgiem. Karstajā laikā melones var laistīt vakaros, tikai jāizvairās ūdeni liet tieši uz “kājas”. Arbūziem ir dziļa sakņu sistēma, tāpēc tos laistīt nevajag,” stāsta profesors. Izrādās, ka melonēm aiz ceturtās lapas obligāti ir jāgalotņo galvenie dzinumi, jo augļi aizmetas tikai uz sānu dzinumiem. Arī tos galotņo līdzīgi. “Pats galvenais nosacījums gan melonēm, gan arbūziem ir, lai tie saņemtu pilnu gaismu visu dienu, sākot no pirmajiem saules stariem līdz pēdējiem. Īpaši piemērota būtu saulaina piekalne. Melones ļoti labi augtu arī, piemēram, kartupeļu lauka vidū. Siltumnīcā melones un arbūzus audzēt nav nozīmes, jo tur tie tikai mokās,” iesaka R.Kūlis.
Profesora lauku mājas pagalmā aug arī pīlādzis ar tumši sarkaniem ogu ķekariem, siltumnīcā sārtojas milzu tomāti, saldā paprika, dārzā vieta rasta eksotiskiem ķirbjiem ar dažādu nokrāsu un kukurūzai, arvien lielāku vietu iekaro angļu rozes. Skatienu piesaista arī dažādu krāsu hortenzijas.
