Meklējot efektīvākas zāles pret vēzi, zinātnieki cerības saista ar krokusu, ziņo BBC, atsaucoties uz Bredfordas universitātes Vēža pētniecības institūta zinātnieku darbu publikācijām.
No krokusiem iegūstams ne tikai safrāns, bet arī spēcīgas iedarbības viela kolhicīns, kas jau labi zināms un tiek izmantots reimatoloģijas preparātos. Kolhicīns samazina balto asins šūnu skaitu, bremzē to darbību, tādējādi nomācot iekaisumu. Tomēr blakusefekti var būt caureja, slikta dūša, spazmas vēderā u.c. Pārāk liela deva var izsaukt saindēšanos.
Pētnieki eksperimentos ar pelēm pārliecinājušies, ka kolhicīns samazina arī dažādu ļaundabīgu vēža šūnu augšanu un izplatību. Tomēr galvenais uzdevums ir izveidot “tiešā tāpījuma” kolhicīna molekulu – lai tā ķīmiski aktivizētos, sasniedzot tieši audzēja šūnas, nevis iedarbotos uz pārējo ķermeni. Tas būtu iespējams, ja kolhicīns reaģētu tieši uz to enzīmu, kuru ražo tikai vēža šūnas.
Pols Vorkmans no Vēža pētniecības institūta atgādina, ka šobrīd pētījums ir sākotnējā stadijā, ir tikai laboratorijas eksperimentu rezultāti, kas iegūti, pētot kolhicīna iedarbību uz audzējiem pelēm. Tomēr tas esot tikai sākums klīniskiem pētījumiem turpmākos 18 mēnešus Sv. Džeimsa slimnīcā Līdsā.
