Šoruden braucu sēņot uz Jaunvanagiem, Kalni. Līkumainā ceļa šaurā posmā atkal viena “fūre” ar igauņu numuriem bija ietriekusies kokā. Potenciālajā dižkokā!
Klāt jau bija gan policija, gan “ātrie”. Bet derēja uz notikuma vietu izsaukt arī Daini Īvānu ar kompāniju, lai paskaidro igauņu šoferītim ar pārsisto pieri, kādiem lēkšiem mēs auļojam uz Eiropu.
Minētajiem kungiem šķiet, ka savās mājās viņi visu ir jau sakārtojuši un nokārtojuši. Un nu skraida pa pasauli, citus mācīdami dzīvot.
Ai, kā nāk prātā stalto bērzu rinda uz Vidzemes šosejas Pierīgā pirms Berģiem starp abām brauktuvēm. Bērzi bija ļoti tālu no ceļa un tomēr krita par upuri Rīgas kungu drošībai, jo viņi tur brauc bieži. Un ātri.
Bet šeit viņiem nav jābrauc, šeit braucam mēs. Lēni un uzmanīgi. Sargājot dižkokus!