Cena nav galvenais kritērijs, ko Vidzemes iedzīvotāji ņem vērā, iegādājoties maizi. Pircējiem tikpat svarīgs ir arī derīguma termiņš un tas, cik maize mīksta, noskaidrots veikalu tīkla „Maxima” veiktajā aptaujā. Vidzemnieki aptaujā atklājuši arī savus brokastošanas paradumus un atzinuši, ka vēl arvien mēdz ievērot senču ticējumus par maizi.
Interesanti, ka katrs piektais Vidzemes iedzīvotājs, iegādājoties maizi, to vispirms vizuāli novērtē un pārliecinās, cik tā ir mīksta. Tikpat daudz iedzīvotāju galvenokārt vadās pēc maizes derīguma termiņa. „Maxima” veiktajā aptaujā vien 20% iedzīvotāji atzinuši, ka, izvēloties maizi, lielāko uzmanību pievērš tās cenai, un tikai 16% iedzīvotāju svarīgākais ir maizes sastāvs un uzturvērtība.
„80% aptaujāto Vidzemes iedzīvotāju maizi uzturā lieto katru dienu, turklāt šajā Latvijas reģionā ļoti stipri ir iesakņojusies brokastu maizīšu kultūra – lielākā daļa jeb 63% Vidzemē dzīvojošo ik rītu gatavo un brokastu galdā ceļ dažādas maizītes. Otrs populārākais brokastu azaids ir auzu pārslu vai citu graudaugu putra, – tā norādījuši 13% vidzemnieku. Savukārt desmitā daļa Vidzemē dzīvojošo brokastīs parasti izvēlas piena produktus, piemēram, biezpienu vai jogurtu,” aptaujas rezultātus skaidro „Maxima Latvija” preses sekretārs Ivars Andiņš.
Izrādās, Vidzemes iedzīvotāji turas pie klasiskām vērtībām, jo savu iecienītāko sviestmaizi veido no pavisam tradicionālām ēdmaņām – maizei uzklāj sviesta kārtiņu, tai pāri liek sieru (16%), ko rotā ar tomāta šķēlīti. Vienlīdz populārs ikrīta rituāls – sviestmaizes bagātināt ar šķiņķi vai desu.
Aptauja arī atklājusi, ka populārākā vidzemnieku vidū ir baltmaize, ko izvēlas 31%. Par labu rupjmaizei parasti nosveras 30%, savukārt trešajā vietā ierindojas graudu maize ar 27% Vidzemes iedzīvotāju atbalstu.
Aptaujā arī noskaidrots, ka ne tikai Vidzemē, bet arī citviet Latvijā vēl joprojām tiek ievēroti dažādi senču ticējumi par maizi. Teju puse Latvijas iedzīvotāju vienmēr nobučo maizīti, ja tā nokritusi zemē, savukārt katrs piektais nekad no galda neslauka zemē maizes drupačas, jo ticējums vēsta, ka tad Dievs apskaišas un maizi vairs nedod. Toties 14% Latvijas iedzīvotāju ievēro, ka maizes kukuli nedrīkst likt augšpēdus, jo tad būs bads mājās.
Uz jautājumu, kas varētu veicināt labāku maizes garšu, vairāk nekā puse aptaujāto atzinuši, ka maizīte noteikti labāk garšotu, ja tā tiktu cepta pēc sentēvu metodēm, savukārt teju trešdaļa iedzīvotāju ir pārliecināti, ka maize tiem šķistu gardāka, ja to vēl siltu pastnieks ik rītu atnestu kopā ar avīzēm.
Aptauja par maizes lietošanas paradumiem tika veikta no 14.septembra līdz 19.septembrim, un tajā piedalījās 2709 respondenti.
