Inesei Stuburei Gulbenē ir ārstes prakse oftalmoloģijā. Vienkāršiem vārdiem runājot, viņa ir acu daktere. I.Stubure ir dzimusi Alūksnē, pirms 20 gadiem Gulbenē nonākusi ar pediatres diplomu, taču kopš 2001.gada izveidojusi savu privātpraksi tieši kā acu ārste.
– Mediķes profesija jums šūpulī ielikta?
– Esmu nākusi no mediķu ģimenes. Mana mamma – feldšere, tētis strādāja komunālajā jomā. Mācoties skolā, man vasarā bija divas piepelnīšanās iespējas – iet strādāt par ravētāju vai par sanitāri. Protams, es izvēlējos otro variantu. Kopš tā laika man baltais mediķa halāts saistījās ar īpašu estētiku. Izvēlējos studēt medicīnu – pediatriju. Kad pēc augstskolas beigšanas mani nosūtīja darbā uz Gulbeni, izrādījās, ka te jau ir ļoti daudz bērnu ārstu. Sakritība bija tāda, ka bija vajadzīgs acu ārsts. Gulbenes slimnīcas galvenā ārste toreiz piedāvāja pārprofilēties kādam no ārstiem. Es piekritu. Izrādījās, ka šis darbs ir interesants.
– Vai briļļu uzlikšana ir neatgriezeniska procesa sākums?
– Tas nav tik vienkārši. Bērniem izrakstām redzi koriģējošās brilles, kas palīdz ārstēt, piemēram, šķielēšanu. Ļoti svarīgi iemācīt bērnam, kad un kā valkāt brilles, kuras speciāli viņam piemeklējis acu ārsts. Tas ir sarežģīti. Arī pieaugušajiem katram redzes problēmas ir specifiskas. Cilvēkiem, kuri neredz tālumā, ir vajadzīgas brilles ar mīnusa lēcu stiprumu. Bez tām nevar braukt ar auto. Bez brillēm cilvēks neredz, ko rāda televizors, kinoekrāns, kāds cilvēks pa gabalu nāk pretī. Savukārt brilles ar plusa lēcu stiprumu vajadzīgas cilvēkiem pēc 45 gadiem, kad kļūst grūti safokusēt attēlu. Dažs briļļu lietošanu cenšas atlikt pēc iespējas ilgāk. Ciešas līdz pat 50 gadu vecumam.
– Vai mūsu sabiedrība laika gaitā ir kļuvusi briļļaināka?
– Grūti pateikt. Iedzīvotāju novadā vispār ir palicis mazāk, jo daudzi ir izbraukuši no valsts. Esmu novērojusi, ka mazāk ir kļuvis iedzimtās šķielēšanas gadījumu, kas ir saistīti ar ģenētiku.
– Acu ārsti novadā ir tikai divi. Toties profesionālas briļļu tirgotavas ar saviem optometriem Gulbenē ir pat četras!
– Jā, krīzes laikā optometrijas aptieku ir kļuvis vairāk. Izskaidrojums tam varētu būt tāds, ka daudziem cilvēkiem dzīve bez brillēm nav iedomājama. Es pazīstu trīs optometristus, kuri praktizē Gulbenē, kuri šo izglītību ir ieguvuši Latvijas Universitātē, Fizikas fakultātē. Šie cilvēki, ļoti labi māk izrakstīt cilvēkiem brilles, taču viņiem nav zināšanu par acu slimībām. Tāpēc jauns cilvēks, kuram nav specifisku sūdzību, var iet pēc brillēm pie optometrista. Savukārt bērniem vai cilvēkiem pēc 40 gadiem noteikti ir jākonsultējas pie acu ārsta, lai konstatētu, vai nav aktuāla kāda slimība. Pēc 40 gadiem cilvēkam noteikti jānāk pie ārsta mērīt acu spiedienu.
– Kādas ir bīstamākās acu slimības, kuras var konstatēt tikai ārsts speciālists?
– Pirmā un vieglākā slimība, kuru var izārstēt, ir katarakta jeb tautā par acs plēvīti sauktā slimība, kas ir vecu cilvēku slimība. Faktiski tas nozīmē acs lēcas apduļķošanos. Šī slimība ir saistīta ar acs novecošanu, šo kaiti var izārstēt, ja vien tā nav ļoti ielaista (ja cilvēks gadu desmitiem nav bijis pie acu ārsta). Latvijā notiek ļoti veiksmīgas operācijas, kad saduļķotā acs lēca tiek nomainīta pret mākslīgo un turpmāk cilvēks atkal redz ļoti labi. Kataraktas operācija ir plānveida. Pilna maksa ir 450 lati. Ja valsts apmaksā operāciju, pacientam pašam ir tikai 28 latu izdevumi.
Smagākā slimība, kuras rezultātā patiešām var iestāties aklums, ir glaukoma. Tā rodas, kad cilvēkam ir paaugstināts acu spiediens. Sākumā šo slimību cilvēks faktiski pats nejūt. Tāpēc ir ļoti svarīgi pēc 40 gadu vecuma regulāri apmeklēt acu ārstu. Noteikti tam jānotiek reizi divos gados. Tad ārsts mikroskopā cilvēkam apskata un izmēra visas acs priekšējās daļas, aplūko redzes nervu, ja nepieciešams, izmeklē arī redzes lauku. Glaukomas operācija faktiski maksā aptuveni 110 lati, bet, ja operāciju apmaksā valsts, pacientam jāizdod tikai apmēram 25 lati.
Trešā slimība, kas tagad vērojama samērā bieži, ir acs tīklenes distrofija jeb iršana. Tā ir saistīta ar acs novecošanu un raksturīga cilvēkiem, kuri cieš no asinsvadu sašaurināšanās. Slimības rezultātā cilvēks redz kropļotu attēlu, kļūst grūti lasīt. Šī slimība pie absolūta akluma nenoved un ir arī efektīva un moderna ārstēšanas metode – acs injekcijas. Tas Latvijā ir maksas pakalpojums. Viena injekcija pacientam izmaksā aptuveni 108 latus.
– Svarīgi ir nenokavēt brīdi, kad vēl var glābt redzi!
– Jā. Ja cilvēkam redze jau sāk ļoti migloties, ja viņš redz varavīksnes lokus, attēla kropļošanos, tad jau ir mazliet nokavēts. Neārstēta glaukoma ar laiku noved pie absolūta akluma, un tad vairs pilnīgi neko nevar līdzēt, jo jau ir sabojāts redzes nervs.
– Tagad modē ir acu operācijas ar lāzera palīdzību. Kādas ir jūsu domas?
– Lāzeroperācijas uzlabo redzi. Tas ir viens no redzes koriģēšanas paņēmieniem. Citi paņēmieni ir briļļu vai kontaktlēcu lietošana. Ar lāzerķirurģijas palīdzību tiek izlabots radzenes liekums. Tagad šīs operācijas vērtēju diezgan pozitīvi. Tehnoloģijas kļūst arvien modernākas, tās pilnveidojas un kļūst arvien acij saudzīgākas. Šai metodei ir gan savi plusi, gan mīnusi. Pēc operācijas ir vērojami nevēlami blakus efekti, piemēram, žilbšana, tāpēc ir grūti ļoti ilgstoši strādāt pie datora, vadīt auto. Lāzeroperācija redzes uzlabošanai ir samērā dārga – maksā pusotru tūkstoti latu, un to var veikt tikai Rīgā. Pirms tam notiek izmeklējumi, lai konstatētu, vai šāda operācija cilvēkam ir vēlama. Tur ir savi ierobežojumi. Cilvēkiem pēc 40 gadu vecuma parasti šādas operācijas neveic.
– Vai kontaktlēcas joprojām ir modē?
– Jā. Tās izvēlas lielākoties jauni cilvēki. Vasarā lieto gan tās, gan vēl arī saulesbrilles. To dara ne tikai pret žilbšanu, bet arī tāpēc, ka saulesbrilles ir skaistas, tām ir moderns dizains.
– Ko pacienti jums visbiežāk vaicā?
– Mani klienti ir pacienti ar acu saslimšanām. Parasti tie ir cilvēki pāri pusmūžam. Mēs runājam ar katru tikai par viņa konkrēto slimību un kopā plānojam, ko darīt tālāk. Prakse liecina, ka daudziem pacientiem glaukoma kombinējas ar kataraktu. To novēroju arvien biežāk. Tas ir saistīts ar mūsu dzīves kvalitātes uzlabošanos, lai cik dīvaini tas izklausītos. Proti, dzīves ilgums ir palielinājies. Iespējams, tāpēc, ka medikamenti palīdz cīnīties ar sirds un asinsvadu slimībām. Cilvēki dzīvo ilgāk, sasniedz lielāku vecumu un līdz ar to aktuālas kļūst vecuma noteiktas acu kaites.
– Mēdz būt tā, ka vecs cilvēks ar sliktu redzi var atgūt gandrīz vai jaunības acu gaismu?
– Jā, tā notiek. Parasti tā gadās ar cilvēkiem, kuri slikti redz tālumā. Tāpat pacientiem, kuriem ir katarakta pēc operācijas un mākslīgās lēcas ielikšanas nekad dzīvē vairs nevalkā brilles un kolosāli redz. Patiesībā medicīna ļoti daudz var palīdzēt cilvēkiem.
– Mūsu darba kolektīvs regulāri dodas acu pārbaudēs pie jums. Vai arī citi kolektīvi rīkojas tāpat?
– Darba kolektīvi izmanto obligātās veselības pārbaudes iespēju. Tādu katrai profesijai paredz Ministru kabineta noteikumi. Dažu profesiju pārstāvji veselību pie acu ārsta pārbauda katru gadu, citi – reizi divos vai trīs gados. Protams, vislabāk būtu veikt pārbaudes katru gadu, taču ekonomisku apsvērumu dēļ tā nenotiek.
– Vai darbs pie datora patiešām tik ļoti bojā cilvēkiem redzi?
– Tas lielā mērā ir mīts. Cita lieta, ka darba vietai pie datora ir jābūt pareizi iekārtotai. Tas ir galvenais! Datori mūsdienās ir labi aprīkoti, līdz ar to tas cilvēka redzi nebojā. Protams, nevajadzētu pie datora strādāt ilgāk par sešām stundām dienā. Ik pēc divu stundu darba vajadzētu būt 15 minūšu pārtraukumam. Darba vietai jābūt gaišai. Attēliem un burtiem datora ekrānā nav jābūt pārlieku sīkiem. Strādājot pie datora, cilvēkam ar labu redzi nekādas speciālās brilles nav vajadzīgas. Brilles pieaugušam cilvēkam ir vajadzīgas tikai redzes korekcijai, ja viņš neredz. Tās var noklāt ar tā saucamo datoraizsardzības slānīti. Bet faktiski tā ir pretžilbšanas plēvīte.
– Kā visbiežāk grēkojam pret savām acīm?
– Cilvēki “uz savu galvu” pērk zāles. Acu pilienus. Tas ir nepareizi. Nepareizi ārstēts konjunktivīts, adenovīruss var izraisīt sekas. Arī melleņu tabletes diemžēl neatrisina redzes problēmas. Ja ir veselības problēmas, pirmkārt, jādodas pie sava ģimenes ārsta. Un pēc tam pie acu ārsta. Kaitīga var būt dažādu it kā redzei vajadzīgo vitamīnu lietošana bez konsultēšanās pie ārsta. Ir secināts, ka haotiska vitamīnu lietošana var pat stimulēt vēža šūnu veidošanos. Ļoti aplami ir arī pirkt brilles lielveikalos, piemērot un izvēloties to, kas it kā labāk der. Katram cilvēkam un pat katrai acij ir vajadzīga individuāla pieeja.
