Ar Gulbenes pilsētas domes atļauju SIA “Vidzemes enerģija”, lai novērstu siltumenerģijas deficītu Gulbenē, uzstādīja konteinera tipa sašķidrinātās gāzes katlu un izmantoja to, lai krāptu siltumenerģijas patērētājus.
Tā 2008./2009.gada apkures sezonā siltumenerģijas tarifā kā kurināmais tika ieslēgtas 484,5 tonnas sašķidrinātās gāzes par 570 latiem par tonnu un kopējo summu
276 165 lati, kas apkures tarifā bija 9,07 lati par megavatu.
Faktiski 2008./2009.gada apkures sezonā kā kurināmais tika izlietotas 12 tonnas sašķidrinātās gāzes par kopējo summu 6840 lati. Tā no siltumenerģijas patērētājiem tika izkrāpti 269 325 lati. Kur paliek siltumenerģija, ko uzskaita siltumenerģijas skaitītājs, bet nepatērē māja?
Fizikas likums nosaka, lai sasildītu 1 kilogramu ūdens, par vienu grādu tiek patērēta siltumenerģija 1 kcal jeb 1,163 W, atdziestot 1 kilogramam ūdens tiek atdota siltumenerģija 1 kcal jeb 1,163 W. Lai sasildītu attiecīgi 1000 kilogramus ūdens – 1000 kcal jeb 1,163 kW.
Kā tiek aprēķināta siltumenerģija, ko uzskaita siltumenerģijas skaitītājs? Temperatūras starpība starp turpgaitas un atgaitas siltumnesēju (ūdens) temperatūru tiek reizināta ar siltumnesēja plūsmas blīvuma masu. Piemēram, šā gada 31.martā siltumnesēja temperatūra no siltumtīkliem uz siltummaini bija 74,7 grādi pēc Celsija, atgaita no siltummaiņa uz siltumtīkliem – 45,1 grāds, temperatūras starpība – 29,6 grādi. Tas nozīmē – 1000 kilogramu siltumnesēja sasildīšanai, ko siltummainis no siltumtīkliem atdeva mājai, bija 29 660 kcal jeb 34,500 kW.
Mājas apkures sistēmas slēgtajā kontūrā no siltummaiņa turpgaitas temperatūra bija 52 grādi, atgaitas uz siltummaini – 44 grādi, temperatūras starpība – 8 grādi. Tas nozīmē, ka mājas apkures sistēmas slēgtajā kontūrā 1000 kilogramu siltumnesēja sasildīšanai patērēja 8000 kcal jeb 9,300 kW. To var pārbaudīt jebkurā laikā, nolasot siltummezglā visus sensoru un siltumenerģijas skaitītāja rādītājus.
Modernos siltummezglos tiek uzstādīts ne tikai siltumenerģijas skaitītājs, bet arī automātiskais regulators, kas nodrošina mājas apkuri pēc uzstādītās programmas. Bet, lai automātiskais regulators to varētu realizēt, tam attiecīgi jābūt uzstādītiem un pievienotiem visiem siltummezgla sensoriem. Plūsmas temperatūras sensoram jābūt uzstādītam mājas apkures sistēmas slēgtajā kontūrā turpgaitā no siltummaiņa, atgaitas temperatūras sensoram – siltumtīklu atgaitā. Faktiski turpgaitas un atgaitas temperatūras sensori uzstādīti siltumtīklu ievadā un pievienoti tieši siltumenerģijas skaitītājam un fiksē visas izmaiņas, kas notiek siltumtīklos (siltumenerģijas zudumus siltumtrasē, siltumenerģiju, kas tiek patērēta karstajam ūdenim).
Viens siltumenerģijas skaitītājs uzskaita siltumenerģiju, kas tiek patērēta gan apkurei, gan karstajam ūdenim, kas patērē dažādu siltumenerģijas daudzumu. Lai sasildītu 1 kubikmetru ūdens no aukstā ūdensvada ar temperatūru 5 grādi līdz 60 grādiem, tiek patērēta siltumenerģija 5500 kcal jeb 63,968 kW. Bet, lai sasildītu māju pat pie āra temperatūras mīnus 25 grādi un maksimālā siltumenerģijas patēriņa pēc siltummaiņa 1xWPS aprēķina specifikācijas, 1 kubikmetra siltumnesēja (ūdens) sasildīšanai mājas apkures sistēmas slēgtajā kontūrā tiek patērēta siltumenerģija 28,435 kW un temperatūras starpība nedrīkst pārsniegt mājas slēgtajā kontūrā 25 grādus un siltumtīklu kontūrā 20 grādus. Ar kādu temperatūras starpību tiek aprēķināts siltumenerģijas patēriņš mājas apkurei, ja tie ir dažādi apkurei un karstajam ūdenim?
Pie esošās sensoru uzstādīšanas un pievienošanas siltummezglā, uzskaitot siltumenerģijas patēriņu, netiek ievērots siltumnesēja daudzums un temperatūras starpība mājas apkures sistēmas slēgtajā kontūrā, kas mājā ir 1,342 kubikmetri bez pārrēķina uz blīvuma masu pēc ūdens skaitītāja. Tā tiek apkrāpti siltumenerģijas patērētāji!
